Aptauja: Ar profesijas izvēli Latvijā apmierināti 83%
Latvijā ar izvēlēto profesiju ir apmierināti 83% respondentu, vidēji 70% respondentu ir apmierināti ar savu nodarbošanos, 65% pozitīvi vērtē kolēģus, bet vidēji 60% - darba vidi, secināts starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas "Nielsen" aptaujā.
Tāpat aptauja liecina, ka 72% respondentu apmierināti ar darba vidi un apstākļiem, 68% pozitīvi vērtē vadītāja prasības, 62% izdodas lieliski sabalansēt darbu ar privāto dzīvi, bet 55% ir apmierināti ar priekšnieka prasībām.
Aptaujas dati arī rāda, ka 53% respondentu ir apmierināti ar atalgojumu, 46% nesūdzas par sociālajām garantijām, kas saistītas ar veselības aprūpi. Mazāk pozitīvi tiek vērtēti pensiju plāni, kur apmierinātību pauž vien 31% respondentu, un uzkrājumu plāni, kur apmierināto ir vēl mazāk - 24%.
Tāpat aptaujas dati liecina, ka vairums Latvijā vienā darbavietā strādā trīs līdz piecus gadus un izteikta tendence esot tā, ka vēlme pavadīt vienā darbavietā ilgāku laiku pieaug līdz ar gadiem. Latvijā visās vecuma grupās vislielākais īpatsvars - 30% - vienā darbavietā gatavi palikt trīs līdz piecus gadus. Tas ir nedaudz vairāk nekā citās Eiropas valstīs. 19% Latvijā vienā darbā aizvada sešus līdz desmit gadus, bet 15% - mazāk nekā divus gadus.
Vien 16% respondentu 21-34 gadu vecumā gatavi vienā vietā strādāt ilgāk nekā desmit gadus. Vairums šajā vecuma grupā - 41% - darbu vēlētos mainīt ik pēc diviem gadiem.
"Nielsen" aptaujā arī secināts, ka naudas lietas satrauc visas pasaules iedzīvotājus un īpaši tas redzams jautājumos, kas skar pensijas. Piemēram, 35% respondentu 50-64 gadu vecumā ir pilnībā vai daļēji apmierināti ar savu sagaidāmo pensiju, 47% - ar ienākumiem kopumā. 35-49 gadu vecuma grupā ar ienākumiem apmierināti ir 45%, ar pensijas prognozēm - 33%, bet jaunāko respondentu vidū (21-34 gadi) ar ienākumiem apmierināti 49%, ar nākotnes pensiju - 38%.
Eiropas valstīs kopumā ar atalgojumu apmierināti ir 42%, Lietuvā - 46%, bet Igaunijā - 53% respondentu.
Savukārt attiecībā uz parādiem un taupīšanu aptauja liecina, parādi ir pierasta dzīves sastāvdaļa vairumam mūsdienu sabiedrības. 57% respondentu 35-49 gadu vecumā, 55% 50-64 gadu vecumā ir parādsaistības un raizes par iespējām tās segt. Gados jaunākie respondenti uztver to kā normālu ikdienas daļu un raugās uz parādu kā ilgtermiņa maksājumu. Pieaugot vecumam, cilvēki izturas apzinīgāk un aktīvāk samazina izdevumus, lai atbrīvotos no parādiem.
Savukārt jaunie cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem ir ļoti apzinīgi attiecībā uz iekrājumu veidošanu nākotnei, tomēr aptuveni pusei būtu nepieciešama palīdzība, lai saprastu, kā efektīvāk pārvaldīt savus finanšu līdzekļus un kā iekrāt.
Arī vecāka gadagājuma respondentu vidū palīdzība noderētu daudziem. Puse respondentu 35-49 gadu vecumā un 41% respondentu, kas vecāki par 50 gadiem, veido uzkrājumus, bet vienalga nejūt drošību, domājot par savu finanšu stabilitāti nākotnē.
"Nielsen" pētījumā ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 30 000 patērētāji 60 pasaules valstīs - Āzijas un Klusā okeāna reģionā, Eiropā, Latīņamerikā, Vidējos Austrumos, Āfrikā un Ziemeļamerikā. Pētījums atklāj, kā cilvēka gadu skaitlis ietekmē viņa patēriņa, taupīšanas, ēšanas, izklaides un darba paradumus.
Uz sarakstu
