Šteinbuka apzinās EK nepieciešamību cīnīties ar bēgļu problēmas cēloņiem, nevis sekām
Eiropas Komisijai (EK) ir jācīnās ar samilstošās bēgļu problēmas cēloņiem, ne tikai sekām, intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" atzina EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Cīnīšanos ar bēgļu krīzes sekām viņa tēlaini mēģināja salīdzināt ar pretsāpju medikamentu lietošanu gadījumā, kad patiesībā vajadzētu dzert zāles, kas cīnās ar slimības izraisītāju.
Šteinbuka atzīmēja, ka EK prezidenta Žana Kloda Junkera piedāvātais patvēruma meklētāju izmitināšanas plāns, ar kuru viņš nāks klajā tuvāko stundu laikā, būs tikai rekomendējošs, taču pirms galīgo lēmumu pieņemšanas tiks uzklausīta arī dalībvalstu nostāja šajā jautājumā.
EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja sacīja, ka nezina, ko Junkers šodien piedāvās, taču viņa pauda cerību, ka ES izdosies vienoties par bēgļu krīzes risinājumu un nevienai dalībvalstij nebūs jāmaksā "kaut kāda nosacīta soda nauda", kura dažkārt pieminēta publiskajā telpā.
Šteinbuka uzskata, ka risinot bēgļu jautājumu, Latvijas valdība dara visu, ko sabiedrība no tās sagaida. Protams, Eiropas Savienība (ES) vēlas, lai katra valsts brīvprātīgi uzņemtu iespējami vairāk bēgļu, neslēpa EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja.
EK prezidents Junkers 9.septembrī paziņos plānu, kurā tiks pausta prasība palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm.
Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.
Junkera uzruna EP paredzēta šodien no rīta, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.
ES valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.
Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.
Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, paredzot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.
Savukārt aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijai nākamo divu gadu laikā varētu nākties papildus 250 personām vēl uzņemt 526 bēgļus.
Taču Saeimā pārstāvētie politiskie spēki pagaidām nepauž atbalstu iespējai uzņemt Latvijā lielāku bēgļu skaitu, nekā iepriekš bija plānots. Vienlaikus daļa politiķu pašlaik arī nav kategoriski pret, tomēr uzsver daudzas neskaidrības saistībā ar bēgļu uzņemšanas procesu Latvijā.
Uz sarakstu
