Banner 980x90

IeM sagatavotais Latvijas nacionālās pozīcijas projekts paredz brīvprātīgu papildu bēgļu uzņemšanu

Foto: Edijs Pālens/LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA

Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotais Latvijas nacionālās pozīcijas projekts pēc būtības ir līdzīgs iepriekš ministrijas sagatavotajam projektam, proti, Latvija varētu piekrist brīvprātīgi uzņemt papildu patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, žurnālistiem pastāstīja IeM valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.

Viņa gan pieļāva, ka līdz pēcpusdienā paredzētajai valdības ārkārtas sēdei pozīcijā varētu būt iekļauti kādi precizējumi.

"Tā ir tā pati [pozīcija], kas jau bija sagatavota un par ko valdība acīmredzot nebija gatava lemt pirms iepriekšējās Eiropas Savienības iekšlietu ministru tikšanās, uz kuru neaizbrauca Latvijas iekšlietu ministrs. Latvijai ir iespēja izšķirties par to, vai valsts ir gatava piedalīties Eiropas Komisijas piedāvātajā 120 000 personu pārvietošanā pēc tās formulas, ko piedāvājusi Eiropas Savienība. Šobrīd tie ir 526 cilvēki, kuri pienākas Latvijai. Skaidrs ir tas, ka Briselē darba kārtībā jautājums būs viens - jā vai nē, proti, vai jūs piekrītiet 526 cilvēku uzņemšanai," sacīja Pētersone-Godmane. Viņa domā, ka šodienas balsojums Ministru kabinetā balstīsies uz Latvijas starptautiskajām interesēm.

IeM valsts sekretāre gan atgādināja - lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzskata, ka kvotu sistēma ir ērtāks un pareizāks risinājums. Latvija, protams, savā pozīcijā skaidri paudusi, ka turpmāk gribētu palikt pie brīvprātības principa.

Pētersone-Godmane šodien vadīja kārtējo starpinstitucionālās darba grupas sanāksmi patvēruma meklētāju jautājumu risināšanai. Runājot par šodienas darba grupas sēdi, IeM valsts sekretāre pastāstīja, ka izlemti vairāki konceptuāli jautājumi par to, kuras iestādes un ar kādiem pasākumiem koordinēs bēgļu integrācijas pasākumus. "Manuprāt, vīzija ir skaidra. Protams ir vajadzīgi vēl aprēķini un daudzi politiski lēmumi par to, kāds finansējums tiks piešķirts dažādām aktivitātēm un kā to sadalīs no Eiropas fondiem," sacīja Pētersone-Godmane.

Viņa pastāstīja, ka integrācijas funkcijas uzņemsies Labklājības un Kultūras ministrijas, taču galvenais ir ieviest individuālu pieeju katras bēgļu ģimenes uzņemšanā, proti, lai katram patvēruma meklētājam piedāvātu viņa vajadzībām atbilstošu darbu un citas aktivitātes. Labklājības ministrija uzņemsies sociālo integrāciju, bet Kultūras ministrija liks uzsvaru uz sabiedriskajām aktivitātēm, piemēram, latviešu valodas apmācību, kurā tiks iesaistīta arī Izglītības un zinātnes ministrija.

IeM valsts sekretāre sacīja, ka šodien koalīcijā un valdībā viņa mutiski sniegs secinājumus par darba grupas paveikto, un apliecināja, ka nepilnu divu nedēļu laikā - līdz 29.septembrim darba grupai acīmredzot būs jāsagatavo ziņojums par Latvijas apstākļiem piemērotu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai. "Ir premjeres rīkojums, kas uzdod darba grupai paātrināt informācijas sagatavošanu, ņemot Valsts prezidenta dotos norādījumus," norādīja IeM valsts sekretāre.

Iepriekš premjerministres Laimdotas Straujumas (V) parakstītais rīkojums paredzēja, ka iekšlietu ministram līdz 30.septembrim viņai jāsniedz darba grupas starpziņojums par uzdevuma izpildes gaitu. Savukārt līdz 30.novembrim jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi izskatīšanai Ministru kabinetā. Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis šonedēļ uzdeva valdībai sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā sagatavot skaidru plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā.

Lai arī darba grupai ir skaidri pamatvirzieni Latvijas apstākļiem piemērotai sistēmai patvēruma meklētāju uzņemšanai, tā būtu gribējusi tos detalizētāk izstrādāt, proti, iepazīties ar citu valstu pieredzi. IeM valsts sekretāre gan atgādināja, ka pirmo bēgļu uzņemšana sāksies ziemā, taču vēl nepieciešami grozījumi tiesību aktos un sakārtot finanšu jautājumus.

Kamēr tiks sagatavoti grozījumi tiesību aktos un sakārtoti finanšu jautājumi, darba grupa varēs doties pie ārvalstu kolēģiem apgūt pieredzi patvēruma meklētāju uzņemšanā. "Ja būs kādas nianses, ko nepieciešams ieviest, tad tās arī piedāvāsim," piebilda Pētersone-Godmane.

Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā ir jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots. Otrdien vēlu vakarā Ministru prezidente saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.

Arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu pirmdien un otrdien Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nav mainījuši, un vienošanās par iespējamo kompromisu vēl nav panākta.

Ceturtdien, 17.septembrī, notiks valdības ārkārtas sēde saistībā ar pozīcijas formulēšanu bēgļu jautājumā. Pirms tam notiks koalīcijas partneru sanāksme.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikums ES dalībvalstīm ir vienoties par saistošām kvotām 120 000 patvēruma meklētāju sadalei. Saskaņā ar šo priekšlikumu Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi. Tāpat EK piedāvātais kvotu mehānisms paredz, ka dalībvalstīm bēgļu uzņemšana regulas veidā būtu saistoša arī nākotnē un par to vairs nebūtu diskusiju.

 

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)