Ziņas & Raksti

Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālajā parkā atrodas iespaidīgās Līču-Laņģu klintis, kas ir vienas no lielākajām klinšu sistēmām Latvijā. Līču klintis ir aptuveni 30 metrus augsts un ap 200 metrus plats smilšakmens atsegums, savukārt Laņģu klintis slejas ap 11 metru augstumā. No klinšu piekājes izplūst vairāki avoti, kas izgrauzuši dažāda garuma un izmēra alas un iedobes. Līču-Laņģu klintis ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis.

Smiltenes novada Launkalnes pagastā pie Cērtenes upītes atrodas Cērtenes pilskalns, kas ir vissenākais Smiltenes vēstures pagātnes liecinieks. Jau 13. gadsimta sākumā šajā vietā bijusi viena no spēcīgākajām Tālavas zemes pilīm. Pilskalnā ir iekārtotas pastaigu takas, ir izvietotas kartes ar taku shēmām un norādēm, kā arī izveidota labiekārtota piknika vieta. Cērtenes pilskalns ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

Tā kā ezeru veidošanās Latvijā notikusi tik ļoti sen, atbildes par to izcelsmi mūsu senči bieži vien saistīja ar dažādiem maģiskiem notikumiem un burvestībām; vairākas no šādām senču teikām, nostāstiem un pasakām par lidojošiem ezeriem, nogrimušām pilīm, baznīcām un veseliem ciematiem ir saglabājušās līdz pat mūsdienām. Tomēr jebkurā leģendā vai teiksmā slēpjas daļa patiesības, proti, runas par nogrimušām pilīm nav tikai tādi pastāsti vien.

Ieriķu dzirnavas ir neskartas dabas apņemts parks Amatas novadā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kam cauri plūst straujā, ūdenskritumiem bagātā Melderupīte. Pirmo reizi Ieriķu dzirnavas Ieriķu muižas kartē parādās jau 1681. gadā, un vēl mūsdienās var lepoties ar vairāk nekā 350 gadu vecajiem dzirnavu mūriem; šis piemineklis ir iekļauts vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā. Ieriķos daba ir izveidojusi un cilvēki pilnveidojuši brīnumjauku relaksēšanās vietu – Ieriķu dzirnavas un dabas takas.

1780. gadā būvētā Abgunstes muižas ēka atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Abgunstē. To cēlis Johans Frīdrihs fon Mēdems pēc viņa meitas Dorotejas laulībām ar hercogu Pēteri, savukārt vēlākos laikos greznā ēka izmantota kā medību un vasaras atpūtas rezidence. Mūsdienās muižā noris dažādi mākslas simpoziji, tiek rīkotas izstādes, semināri un cita veida pasākumi, turklāt vasaras laikā muižas pilī tiek nodrošināta arī nakšņošana. Pils ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Jaunmoku pils šogad atzīmē savu 120 gadu jubileju. Nozīmīgā svētku gada tematika ir "…dabiski…". Tā daudznozīmīgais moto caurvīs visus muzeja rīkotos Jaunmoku pils jubilejas gada pasākumus.

Gleznainā Červonkas jeb Vecsalienas muižas pils atrodas Daugavpils novada Vecsalienas pagasta Červonkā, un ir viena no retajām Augšzemes muižu ēkām, kas tik labā stāvoklī saglabājusies līdz mūsdienām. Greznā sarkano ķieģeļu ēka, kas atgādina pasaku pili, celta 1870. gadā neogotikas stilā un to ieskauj 19. gadsimtā veidots ainavu parks. Muižas pils kopš 2014. gada iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Krimuldas muiža atrodas Gaujas senlejas malā, netālu no Siguldas pilsētas, savukārt netālu no muižas atrodas senākās Krimuldas viduslaiku pils drupas. Krimuldas muiža kā firstu Līvenu dzīvojamā māja celta ap 1822. gadu, un šī celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras paraugiem Latvijā. Muiža šobrīd darbojas kā sertificēta rehabilitācijas iestāde, piedāvājot arī ēdināšanas un nakšņošanas pakalpojumus.

Lielbornes muižas kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, celta 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā, un atrodas Daugavas ielejas kreisajā krastā Daugavpils novada Salienas pagasta Lielbornē. Kungu mājas jaunākā daļa pārbūvēta laikā starp 19. un 20. gadsimta miju; ilgu laiku stāvējusi tukša un nolaista, ēka vērienīgus atjaunošanas darbus piedzīvojusi vēl gluži nesen. Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. 

Liepājas Ziemeļu forti bija daļa no Liepājas centrālā cietokšņa, un tie tika uzcelti laikā no 19. līdz 20. gadsimtam, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumi tika izbūvēti tagadējās Karostas teritorijā, un ārējo nocietinājumu līnija ieskāva visu pilsētu. Tomēr 1908. gadā, nepilnus desmit gadus pēc celtniecības, Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Lai iznīcinātu nocietinājumu, fortifikācijas būves tika divas reizes spridzinātas, taču ne visai veiksmīgi.