Kategorijas 
Ziņas & Raksti
Lustes pilsdrupas – pēdējā greznā Kurzemes un Zemgales hercogistes pils
Lustes pilsdrupas (agrākā Frīdrihslustes izpriecu pils) atrodas Dobeles novada Jaunbērzes pagastā pie Pienavas upītes. 1770. gadā celtā pils bija viens no greznākajiem Kurzemes un Zemgales hercoga namiem ar franču dārzu un plašu medību parku. Lustes muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, no kuras līdz mūsdienām saglabājušās vien drupas.
Cecīļu dabas taka, kas ved gar iespaidīgiem dabas veidotiem mākslas darbiem
Cecīļu dabas taka atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Amatas senlejā, kuru izejot ir iespējams apskatīt tādus unikālus un iespaidīgus objektus kā Cecīļu iezi, Dančupītes kanjonu, ūdenskritumu, kā arī citus aizsargājamus dabas pieminekļus. Dančupītes ietekā Kumadā tikuši atrasti vairākus miljonus gadu seni bruņuzivju fosiliju fragmenti, ko iespējams aplūkot Cecīļu dabas takas kases namiņā. Dabas taka ir privāta, labiekārtota vieta.
Drusku pilskalns – vieta, no kuras paveras brīnišķīgas ainavas
Drusku pilskalns (arī Kornetu pilskalns) atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, un ir viens no augstākajiem pilskalniem ar visstāvāko nogāzi Latvijā. No tā austrumu malas paveras ļoti plašs un ainavisks skats uz apkārtni. Teika vēsta, ka pašā kalna rietumu stūrī, kalna augstākajā vietā senos laikos reiz pacēlusies pils, no kuras tad arī cēlies nosaukums – Pilskalns.
Ainaviskās Augstrozes pilsdrupas: Ko tajās apskatīt?
Augstrozes pilskalnā, senajā Rozulas pilsnovada teritorijā pie Augstrozes Lielezera atrodas iespējami 1272. gadā celtās Rīgas arhibīskapa vasaļa pilsdrupas. Pils celta uz augstienes nolūkā, ka kalna stāvās malas būs kā papildu aizsardzība. Līdz mūsdienām saglabājušās sešus līdz septiņus metrus augsti pils dienvidu mūra sienu fragmenti. No pilsdrupām paveras ainavisks skats uz Augstrozes Lielezeru un Madiešēnu purvu. Viduslaiku pils drupas mūsdienās ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.
Pazemes bunkuri Valkā – bijušais Padomju armijas stratēģisko raķešu sakaru rezerves punkts
Padomju laika armijas pazemes bunkuri Valkā, kas tika izbūvēti 20. gadsimta 50. un 60. gadu mijā Padomju armijas vajadzībām, ir bijusi viena no Padomju Latvijas laika slepenākajām vietām, kurā drīkstēja ieiet un atrasties tikai ar īpašām atļaujām. Mūsdienās bunkuri ir izdemolēti un apskatāmi tikai no ārpuses, tomēr tiek plānots tos pārveidot par pilsētvides tūrisma objektu.
5 Latvijas muzeji, ko iespējams apmeklēt virtuāli
Vairāki populāri ceļojumu galamērķi un vietas Latvijā, kas neatrodas brīvā dabā, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, uz laiku tiek slēgtas, tai skaitā muzeji. Tas gan nenozīmē, ka tos nav iespējams apmeklēt, jo vairums no tiem ir parūpējušies par virtuālām ekskursijām. Tāpēc, ja tu meklē, ko darīt mājās, un vēlies iepazīt Latvijas muzejus, atliek paņemt klēpjdatoru, planšetdatoru vai tālruni un doties aizraujošā ekskursijā.
Apmeklētājiem slēgtas kultūrvietas un nenotiek pasākumi; aicina kultūras saturu baudīt virtuāli
Lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, valdība šodien apstiprināja izmaiņas rīkojumā par ārkārtējo situāciju, ieviešot stingrākus drošības pasākumus no 21. oktobra līdz 14. novembrim (ieskaitot). Apmeklētājiem tiek slēgtas kultūrvietas: muzeji*, bibliotēkas, arhīvi, kultūras centri, brīvdabas estrādes, teātri, koncertzāles, kā arī vietas, kur tiek organizēti amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi. Tiek pārtraukta gan publisku, gan privātu pasākumu norise.
Vecdoles pilsdrupas jeb bijusī bruņinieka Dolena pils
Vecdoles pils jeb Dolena pils bija Rīgas arhibīskapijas mūra pils Doles salas ziemeļaustrumu malā, ko savulaik cēlis Rīgas arhibīskapu vasalis Johans Dolens. Pēc vecās pils sagraušanas Rīgas domkapituls uzcēla jaunu pili Doles salas dienvidrietumu malā (Jaundoles pili). Līdz mūsdienām no Vecdoles pils saglabājušies mūra sienu pamatu fragmenti.
Mangaļsalas jūras dambis jeb Austrumu mols – ar ko tas zīmīgs?
No Mangaļsalas apkaimes Rīgas Ziemeļu rajonā jūrā ietiecas vairāk nekā divus kilometrus garais Mangaļsalas dambis jeb Austrumu mols, kas celts laika posmā no 1850. līdz 1861. gadam. Mangaļsalas dambis kalpo kā Daugavas labā krasta nostiprinājums, savukārt tā galā ir uzstādīta bāka jeb ugunszīme, proti, Mangaļsala ir pirmā pilsētas daļa, ko šķērso visi jūras kuģi, ienākot Daugavā.
Tērvetes koka pils un pilskalns – izzini seno zemgaļu vēsturi
Tērvete jau izsenis ir bijusi zināma kā varens seno zemgaļu centrs baltu apdzīvotajās teritorijās. Balstoties uz arheoloģisko pētījumu rezultātiem Tērvetes pilskalnā, tiek rekonstruēta un būvēta viena no varenākajām 12. gadsimta Latvijas teritorijā bijušām koka pilīm. Koka pilī vairākos stāvos ir izvietots arī muzejs.