Banner 980x90

Vidzemes koncertzālē notiks Didjē Lokvuda un "Kremerata Baltica" koncerts

Vidzemes koncertzālē "Cēsis" piektdien, 20.martā, plkst.19 notiks franču džeza vijolnieka Didjē Lokvuda un "Kremerata Baltica" koncerts "Sempre tango&Jazz", aģentūru LETA informēja Vidzemes koncertzālē "Cēsis".

Koncerta pirmajā daļā skanēs tango klasiķu Osvalda Golijova un Astora Pjacollas mūzika īpaši orķestrim "Kremerata Baltica" veidotās aranžijās ar Anastasiju Volčoku pie klavierēm un vibrofonistu Andreju Puškarevu kā solistu. Koncerta otrajā daļā skanēs džeza tēmas, kā arī paša Lokvuda kompozīcijas.

Lokvuds pagājušajā gadā ar spilgtiem koncertiem svinēja savas karjeras 40.gadadienu. Kā pastāstīja Ozoliņa, viņš ir pazīstams ar savu spēju iepazīt un veidot jaunu mūziku, radot dažādus skaņu atdarinājumus ar vijoli. Lokvuds iedvesmojies no klasiskās mūzikas, džeza, blūza un roka, piemēram, no Džona Koltreina, Telonija Monka, Džimija Hendriksa un Frenka Zapa, kā arī no mutvārdu un tradicionāli etniskās pasaules, savvaļas un tekstila rūpnīcām savā dzimtajā Francijas pilsētā Kalē. Vijoles spēli viņš apguvis no sešu gadu vecuma, bet jau desmit gadus vēlāk savas studijas Kalē konservatorijā pārtraucis, lai pievienotos progresīvā roka un džeza grupai "Magma".

Mākslinieka kontā ir vairāk nekā 4000 nospēlētu koncertu un pasaules tūres. Viņš saņēmis neskaitāmus apbalvojumus par savu ieguldījumu mūzikā. Lokvuds piedalījies dažādās meistarklasēs un 2001.gadā izveidojis pats savu stīgu instrumentu skolu "Centre des Musiques Didier Lockwood".

Lokvuds ir praktizējies elektriskā džeza, akustiskā džeza, čigānu džeza un klasiskā džeza spēlē. Savas karjeras laikā viņš ir veidojis vairākus mūzikas projektus, sākot ar kino skaņu celiņiem līdz unikāliem šoviem, piemēram, "Jazz et la Diva", kas šķērsoja mūzikas apvāršņus, radot pretrunīgu džeza un klasiskās mūzikas koncertprogrammu.

Kamerorķestri "Kremerata Baltica" 1997.gadā radīja vijolnieks Gidons Krēmers, kļūdams par tā māksliniecisko vadītāju un solistu. "Kremerata Baltica" orķestrī muzicē talantīgi Baltijas valstu jaunie mūziķi. Kā norādīja Ozoliņa, orķestri mēdz dēvēt ne tikai par Baltijas reģiona kultūras vēstnieku "de facto", bet arī par tiltu cēlāju visas Eiropas integrācijas kontekstā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)