Runāšana ar mazuli ikdienā – vienkāršs ieradums, kas ietekmē runas attīstību
Ikviens vecāks ar nepacietību gaida sava bērniņa pirmos vārdus, tomēr šī brīža tendences nav iepriecinošas – aizvien vairāk bērnu runa attīstās novēloti.
Dažkārt bērni sāk runāt novēloti, bet citos gadījumos – runa ir neskaidra, un viņu var saprast vien vecāki, bet vienaudži un bērnudārza darbinieki nespēj izprast bērna teikto. Skaidra runa tieši ietekmē bērna socializēšanās prasmes, spēju veidot attiecības ar citiem cilvēkiem un jaunu lietu apgūšanu. Šo iemeslu dēļ runas traucējumu ignorēšana var kavēt bērna vispārējo attīstību un arī labsajūtu.
Kādi faktori ietekmē runas attīstību un vai vecāku rokās ir instrumenti, lai palīdzētu bērnam ātrāk sākt runāt? Atbilde uz šo jautājumu ir – jā, ja vien bērnam nav medicīnisku problēmu, piemēram dzirdes traucējumu, tad runas attīstība ir tieši atkarīga arī no vecāku iesaistes. Runas attīstība sākas ar klausīšanos, tādēļ ir svarīgi jau no pirmajām mazuļa dzīves dienām runāt ar viņu. Tas nekas, ka bērniņš vēl nesaprot, ko jūs viņam sakāt, bet viņš uztver jūsu balss intonāciju, atšķir pazīstamas balsis un reaģē uz tām. Klausoties vecāku un citu ģimenes locekļu runāšanā, bērns apgūst valodas ritmu, melodiju un skaņu nianses, kas vēlāk palīdz apgūt arī vārdu krājumu. Šis posms ir pamats runas attīstībai – tikai pēc pietiekamas klausīšanās pieredzes bērns sāk pats veidot skaņas, zilbes un vēlāk arī vārdus. Tāpēc runāšana ar bērnu vienkāršā valodā, dziedāšana un stāstīšana ir ļoti būtiska viņa attīstībai.
shutterstock.com
Pavadiet savas ikdienas darbības ar runāšanu
Mammas runā ar saviem mazuļiem jau no pirmajām dzīves dienām, stāstot bērniņam, ko plāno darīt, uzdodot viņam jautājumus vai dziedot dziesmas. Lai arī dažiem šāda uzvedība varētu šķist dīvaina, jo zīdainis pirmajās dzīves nedēļās vēl nesaprot vecāku teikto, kā arī nemāk atbildēt, tomēr ir jāapzinās, ka šādai runāšanai ar zīdaini ir ļoti liela ietekme uz viņa runas attīstību. Vašingtonas Universitātes Mācīšanās un smadzeņu zinātņu institūta (Institute for Learning & Brain Sciences, I-LABS) komanda ir veikusi pētījumu, kas pierāda, ka runāšana ar bērnu jau no agrīna vecuma pozitīvi ietekmē viņa runas attīstību. Pētījuma laikā tika konstatēts, ka tad, kad pieaugušais runāja ar 5 mēnešus vecu bērnu un rotaļājās ar viņu, mazuļa smadzeņu aktivitāte īpaši pieauga reģionos, kas atbild par uzmanību. Turklāt šīs aktivitātes līmenis paredzēja labāku valodas attīstību vēlākā vecumā. Savukārt tiem bērniem, kuru klātbūtnē pieaugušais runāja ar kādu citu personu un bija pagriezies ar seju prom no bērna, tika novērots zemāks aktivitātes līmenis tajos pašos smadzeņu apgabalos. Šis ir tikai viens no pētījumiem, kas pierāda, cik svarīgi ir runāt un būt ciešā kontaktā ar savu bērniņu jau no pirmajām dzīves dienām. Tomēr ir jāņem vērā, ka ar bērnu ir jākomunicē normālā valodā, jo bērnam ir jādzird pareiza valoda. Neizmantosim deminutīvus vai pašizdomātus vārdus. Ne mazāk svarīgi ir bērnam parādīt pasauli – ļaujiet viņam pieskarties koka stumbram, pataustīt zāli, sajust sniegu. Iepazīt pasauli var pastaigu laikā – nebaidieties palaikam bērnu izņemt ārā no ratiem un pastāstīt par to, ko jūs redzat apkārt, kādi ir laika apstākļi un kur jūs dosieties tālāk. Runas attīstībā vissvarīgākais posms ir no mazuļa piedzimšanas līdz divu gadu vecumam, tādēļ ir svarīgi šo laiku nepalaist garām. Turklāt tas taču ir tik vienkārši – sarunāties ar mazo cilvēciņu, kas tik tikko ir ieradies pasaulē.
Nē ekrāniem!
Dzīve ir dzīve, un, protams, ikviens no mums ikdienā izmanto viedierīces. Telefons, televizors, planšete – tie ir mums līdzās gandrīz nepārtraukti. Ģimenēs, kur aug jau lielāki bērni, bieži tieši viņi ir pirmie, kas mazākos brāļus un māsas iepazīstina ar ekrāniem. Tas ir saprotami, taču svarīgi atcerēties – viedierīces nespēj aizstāt dzīvu sarunu ar vecākiem. Mazulim valoda sākas ar klausīšanos, un pastāvīgs fona troksnis – televizors vai radio – var traucēt skaidri uztvert jūsu balsi, intonāciju un vārdus. Tāpēc ikdienā ir vērts apzināti radīt klusuma brīžus – izslēgt ekrānus, runāt ar bērniņu, komentēt notiekošo un vienkārši būt klātesošiem. Tieši šajos brīžos veidojas pamats runai un savstarpējai saiknei.
shutterstock.com
Bērnudārzs – pozitīva vide bērna runas attīstībai
Kā jau iepriekš minējām, pirmie divi dzīves gadi ir īpaši nozīmīgi, jo tie ieliek pamatu bērna runas un valodas tālākajai attīstībai. Tā kā daudzi bērni ap pusotra gada vecumu uzsāk bērnudārza gaitas, tieši bērnudārzs kļūst par vidi, kur runas attīstība turpinās ik dienu. Skolotājas un citi pieaugušie grupā ir jaunu vārdu “nosaucēji”, darbību skaidrotāji un ikdienas notikumu komentētāji. Bērns klausās, kā pieaugušie nosauc priekšmetus, apraksta sajūtas un skaidro darbības. Tā kā arī citi grupiņas bērni vēl tikai apgūst valodu, pieaugušo runa kļūst par galveno paraugu, no kura bērns “noklausās” valodu, to uzkrāj un pamazām sāk atkārtot pats.
Bērnudārzā “Maziņš kā jūra” tiek nodrošināta vide, kur ik dienu mūsu mazie audzēkņi var apgūt valodu, uzkrāt bagātīgu vārdu krājumu un drošā, atbalstošā vidē attīstīt savas komunikācijas prasmes.
Uz sarakstu
