Putnu vērošana un gadsimtiem senas zvejas tradīcijas Gaujas upes grīvā

Gaujas upes grīva jeb "Koive mindu", kā to savā valodā dēvēja paši lībieši, ir lieliska vieta ne tikai putnu vērošanai un atpūtai dabā; te var izsekot līdzi dabiskās upes tecējumam un gultnes izmaiņām, kā arī citiem grīvas veidošanās procesiem. Neskatoties uz Gaujas tecējuma izmaiņām gadsimtu gaitā un ļaudīm, kas dzīvojuši upes iztekas tuvumā, vēl līdz šai dienai ir saglabājies Gaujas grīvas dabīgais izskats.

Upi no abām pusēm ieskauj dabas parks "Piejūra". Teiksmainajā vietā, kur Gaujas plūdums noslēdzas, ikvienam paveras īpaša jūras un upes mijiedarbība, kuru laiku pa laikam apciemo arī "Nēģu karalis". Tāpat interesanti ir tas, ka Gaujas upes grīva ir vienīgā Latvijas lielo upju grīva, kurā nav izveidota osta.

Dabas parks “Piejūra”

Dabas parks “Piejūra” dibināts 1962. gadā un ir trešais vecākais dabas parks Latvijā. Īpaši aizsargājamā dabas parka teritorija plešas no Vakarbuļļiem līdz Inčupei, trīs pašvaldību administratīvo teritoriju robežās – Rīga, Carnikava, Saulkrasti. Teritorija veidota daudzu retu piejūras biotopu aizsardzībai, un sevišķi nozīmīgi tajā ir tādi biotopi kā embrionālās kāpas, priekškāpas, mežainas jūrmalas kāpas un veci boreālie meži, dažādas pļavas un ezeri. Arī Gaujas grīva iekļauta dabas parkā “Piejūra”.

Vēsture

Senajos rakstos Gaujas grīva saukta par „Koive mindu” (upes muti), savukārt paši lībieši šo vietu dēvējuši par “Sarnikau" (ošleju). Carnikavas novada vēsturē Gauja minēta arī kā nozīmīga vieta jūras braucējiem. Carnikava sākotnēji veidojusies kā zvejnieku ciems, kurā Gauja ar tās ieteku jūrā zvejniekiem kalpoja par būtisku peļņas avotu.

Turību kādreizējai Carnikavas muižai jo sevišķi vairojusi nēģu zveja. Jau gadsimtiem ilgi Gaujas grīvā ķerti nēģi, un senās nēģu zvejas un apstrādes tradīcijas un metodes Carnikavā saglabātas paaudžu paaudzēs. Vēl mūsdienās, ik gadu augustā, atzīmējot nēģu zvejas sezonas atklāšanu, Carnikavā norisinās Nēģu svētki.

Tāpat senāk pa Gauju tika pludināti koki, tādējādi upe kļuva arī par nozīmīgu ūdens ceļu. Koku pludināšana Gaujā notika kopš 1850. gada, sienot baļķus plostos, bet no 1903. gada caur jaunizveidoto Gaujas–Daugavas kanālu sistēmu pludināja vaļējus baļķus. Gaujas upē koku pludināšana notika aptuveni līdz 1970. gadam.

Putnu vērošana Gaujas grīvā

Caur Piejūras dabas parku ved viens no nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem Eiropā. Vislabāk Gaujas grīvu un apkaimi apmeklēt putnu migrācijas laikā pavasarī un rudenī. Ja Gaujas grīvu apmeklē vasarā, tad ieteicams doties uz Gaujas vecupēm kreisajā krastā, Jūrasleju pļavu niedrājam un mitrajām pļavām starp Jūras lejas niedrāju un Gauju. Gadījumā, ja ir uzskalota kāda smilšu sēre pie krasta vai upē tad uz tām attiecīgā sezonā bieži vien var novērot dažādu sugu bridējputnus, pīles un citus ūdensputnus; tāpat Gaujas grīvā novērojami gan dziedātājputni, gan ūpji un jūras ērgļi.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)