Izglītības ministrs: problēmas nozarē ir ļoti smagas
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) padome šodien tikās ar jauno ministru un citām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadošajām amatpersonām, lai pārrunātu turpmāko sadarbību pārmaiņu virzībā un nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanā.
Viņš pauda sapratni, ka sanākušo izglītības darbinieku pacietība ir gandrīz izsmelta, taču aicināja saglabāt vēsu prātu un mieru, kā arī norādīja, ka ir viņu pusē.
"Es esmu jūsu pusē, ministrijas ierēdņi ir jūsu pusē, mēs visi darām kopīgu darbu. Visas problēmas mēs, protams, varētu sasummēt divos vārdos - nepietiek finansējuma," sacīja Dombrovskis, norādot, ka situācija līdzīga ir vairākās citās nozarēs. Viņš minēja, ka pensionāriem, mediķiem, policistiem nepietiek naudas un šo nozaru ministri arī darīs visu iespējamo, lai to risinātu. Dombrovskis akcentēja, ka ierobežotā fiskālā telpa neļauj apmierināt visu vēlmes.
Viņš norādīja, ka nesadarbošanās nebeigsies labi un cīņā ar citām nozarēm par savām vajadzībām nāksies zaudēt, tādēļ aicināja uz kopīgu sadarbību. "Ja mēs strādāsim kopā, ja mēs pacietīgi un savstarpējā cieņā meklēsim kopsaucējus, ja mēs vēsi un objektīvi skatīsimies uz izaicinājumiem un problēmām mūsu nozarē, tad es domāju, ka mums būs panākumi," teica ministrs.
Dombrovskis arī iezīmēja, ka nozarei ir objektīvi izaicinājumi - viens no tiem ir iedzīvotāju un līdz ar to skolēnu skaita samazinājums, kas vairāk ietekmējot tieši reģionu skolas. Tāpat viņš minēja, ka sistēma - nauda seko skolēnam radītu nevienlīdzību, jo lauku skolās ir mazāks bērnu skaits, līdz ar to par tādu pašu darbu pedagogi saņemtu mazāk.
Viņš arī akcentēja, nepieciešamību pēc finansējuma palielināšanas, taču norādīja, ka nepieciešams kopīgi vienoties par risinājumiem. Ministrija maijā izskatīšanai Ministru kabinetā vēlas virzīt informatīvo ziņojumu par pedagogu motivācijas programmu, kurai nepieciešams LIZDA saskaņojums. Ja tā nebūšot, tālāk būšot grūti cīnīties par finansējumu nozarei.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško žurnālistiem norādīja, ka ir iezīmētas jau nākamās sanāksmes ar ministriju, lai runātu par motivācijas programmu. Viņa minēja, ka tiks izanalizēts pašreizējais ministrijas piedāvājums un meklēti kompromisi, taču saglabājot pedagogu intereses. Pagaidām pedagogiem ir vairāki iebildumi. Mikiško pauda, ka saredz iespējas vienoties un LIZDA ir ieinteresēta, lai motivācijas programma virzītos uz priekšu. Viņa arī izteicās, ka pašlaik ejot tā kā uz sadarbību un raugās cerīgi, taču arī šodien netika gūtas konkrētas atbildes uz vairākiem jautājumiem.
Mikiško jauno ministru šodien sveica ar ziediem un arī dāvināja lietussargu. Pie lietussargiem tika arī pārējie ministrijas pārstāvji. Viņa sacīja, ka arodbiedrība ir gatava iesaistīties palīgā, kad ministrija aizstāvēs viņu intereses un pauda cerību, ka šīs intereses ir kopējas.
LIZDA cer uz konstruktīvu sociālo dialogu ar jauno ministru, lai kopīgiem spēkiem steidzami risinātu daudzus sasāpējušus jautājumus nozarē, piemēram, piesaistītu papildu valsts finansējumu izglītībai un zinātnei, izstrādātu reālu vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas programmu un starpnozaru programmu mazo skolu saglabāšanai, noslēgtu un īstenotu Sadarbības memorandu par akadēmiskā un zinātniskā personāla darba samaksas pārskatīšanu un citus.
LIZDA padome ministrijas vadībai bija devusi mēnesi laika sagatavot konkrētas atbildes uz jautājumiem par Sadarbības memoranda izpildi un papildu valsts finansējumu nozarei pa budžeta programmām 2014.-2016.gadā, tostarp pedagogu motivācijas programmas ieviešanu.
"Pedagogu motivācijas programmas projektā arodbiedrība nav saskatījusi pedagogus motivējošus mehānismus. LIZDA no ministrijas vadības sagaida konkrētu piedāvājumu, kurā skaidri ietverta papildu valsts finansējuma piešķiršana pedagogu zemāko mēneša darba algas likmju palielināšanai turpmākajos trīs gados, lai, pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, pedagogam būtu nodrošināta darba samaksa bruto ap 800 latiem mēnesī," uzsver arodbiedrība.
Grigorjevs norāda, ka LIZDA padome aicinājusi IZM vadību iepazīstināt ar projektu par 40 stundu darba nedēļas ieviešanu pedagogiem, tostarp definētajiem pedagogu darba pienākumiem, finansējumu, valstī nepieciešamo pedagogu skaitu un darba samaksu.
Arodbiedrība gaidot arī IZM plānu par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas nodrošināšanu no valsts budžeta, kas saskaņā ar memorandu bija jāievieš jau šā gada sākumā.
Situācijas neuzlabošanās gadījumā arodbiedrība esot gatava rīkot izglītības un zinātnes darbinieku protestus pret IZM vadības politiku un gauso nozares problēmu risināšanu.
Dombrovskis paziņojis, ka nolēmis nopietni strādāt pie pedagogu atalgojuma paaugstināšanas. Viena no viņa prioritātēm ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti. Viņš arī pieturas pie tā, ka zemākais atalgojuma slieksnis pedagogiem par 40 stundu darba nedēļu būtu 530 lati.
Uz sarakstu
