Gaujienas muižas apbūves ansamblis – vieta, kur reiz mitis leģendārais komponists Jāzeps Vītols

Bernhard Waldmann/flickr.com
Bernhard Waldmann/flickr.com
Gaujienas muižas ansamblis atrodas Apes novada Gaujienas pagasta Gaujienā. Visvecākā no ēkām, kas saglabājušās līdz mūsdienām, ir muižas klēts, kuras jumta vējrādī redzams gada skaitlis 1788. Ap šo pašu laiku ir celts arī spirta brūzis, no kura palikušas vien drupas. Visskaistākā un jaunākā no muižas ansambļa ēkām ir jaunā pils, kuras celtniecību barons Jūliuss fon Vulfs noslēdza 1850. gadā. Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture

Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1625. gadā, noslēdzoties poļu–zviedru karam, Gaujienas pilsnovadu izlēņo valsts maršalam Akselam Baneram. Pēc Krievijas muižu redukcijas tā atkal nokļuva kroņa īpašumā – līdz pat 1745. gadam, kad Krievijas ķeizariene Elizabete to uzdāvināja Šlēzvigas-Holšteinas galma maršalam baronam Bernhardam Reinholdam fon Delvigam, kas bija ieradies Krievijā kopā ar troņmantnieku Pēteri. 1780. gadā pēc tēva nāves īpašumus sadalīja trīs viņa dēli: Kārlis Gustavs Delvigs saņēma Gaujienas pilsmuižu, Akselis Delvigs Umelnieku pusmuižu, bet Pēteris Delvigs – Zvārtavu un Gaujienas Jauno muižu.

1784. gadā divi brāļi pārdeva savas muižas Henriham Bērensam fon Rautenfeldam, 1818. gadā Gaujienas muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs. Pateicoties viņam, ap 1830. gadu tapusi muižkunga māja un 1838. gadā arī muižas ļaužu dzīvojamās un saimniecības ēkas. Laikā no 1848. līdz 1850. gadam Ādolfa dēls Jūliuss fon Vulfs pabeidza vēlīnā klasicisma stilā ieturētās Gaujienas kungu mājas jeb muižas pils celtniecību; greznās triju stāvu ēkas fasāde vēlāk tika papildināta ar sešu kolonnu jonisko portiku, simetriski izvietotiem sānu rizalītiem, kā arī divām gulošām kaļķakmens lauvām, kas apsargā parādes durvju kāpnes.

Fon Vulfu dzimtai muiža piederēja līdz pat 1920. gadam. Pēc 1920. gada agrārās reformas Latvijas valsts muižu atsavināja un tajā kopš 1922. gada darbojās Gaujienas vidusskola, ko 1932. gadā pārdēvēja par Gaujienas ģimnāziju. Kopš 1984. gada pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola.

Muižas ansamblis un pils

Gaujienas muižas pils ar 52 telpām tapusi atbilstoši romantisma tradīcijām: 13.-14. gadsimtā celtās Gaujienas viduslaiku pils ārējās priekšpils vietā, gravas kantē; vietā, no kuras paveras ainaviski skati uz Ordeņa pils drupām, Gaujas senleju un pils parku. Interjers ieturēts ampīra un rokoko stilā; pirmajā stāvā daudzās telpās saglabājušas oriģinālās parketa grīdas un ticis restaurēts interjera dekoratīvais krāsojums, bet kapelā ir saglabājies griestu gleznojums.

Muižas ansamblī ietilpst ratnīca, dārznieka māja, siltumnīca, ledus pagrabs, aldara māja un kučiera māja, kurai pa vidu bija iebūvēts pulkstenis, kā arī citas ēkas. Juliusa Voldemāra fon Vulfa, kurš tika nošauts medībās Vīsbādenē, sieva Šarlote netālu no Gaujienas pils lika uzcelt dzimtas kapliču, kurā barons tika apbedīts. Gaujienas kapliča bijusi viena no iespaidīgākajām klasicisma stilā veidotajām muižas īpašnieku kapličām Latvijā, tomēr 1967. gadā tā tika daļēji sagrauta. Muižas ansambļa teritorijā atrodas arī "Anniņas" – profesora Jāzepa Vītola, leģendārā latviešu komponista, Latvijas Konservatorijas dibinātāja, vasaras māja.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)