Finansējuma trūkuma dēļ pagaidām nav skaidrs, vai izveidos NVO fondu

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piektdien, 28.augustā, NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda padomes sēdē klātesošajiem skaidroja, ka Kultūras ministrija ir sagatavojusi pieteikumu jaunajām politikas iniciatīvām par 700 000 eiro, kas būtu nepieciešami fonda izveidei. Tomēr ir jāņem vērā esošā situācija budžetā. "Kopējā situācija ar valsts budžetu ir tāda, kā ir, un sarunas notiek par nozaru budžetu mazināšanu, un jaunajām politikas iniciatīvām papildu līdzekļi rasti netiek," skaidroja ministre. Viņa piebilda, ka koncepciju var īstenot tad, ja ir pieejams finansējums un ir pietiekošs atbalsts no Ministru kabineta par finansējuma piešķiršanu.

Plānots, ka koncepcija par NVO fondu valdībā tiks iesniegta vēl šoruden, informēja Kultūras ministrijas Integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere. Valdībai tiks piedāvāti vairāki koncepcijā aprakstītie varianti par fonda darbību un tai būs jāizšķiras par piemērotāko. NVO fonds paredz atbalstu NVO kapacitātes stiprināšanai, sadarbības stiprināšanai starp organizācijām, pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, kā arī tas varētu būt atbalsts neparedzētiem gadījumiem.

NVO pārstāvji piektdien gan uzsvēra, ka finansējumu fonda izveidei iespējams gūt no valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem, paplašinot ziedojumu mērķus. Par to informētas arī valsts augstākās amatpersonas.

Tomēr Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens vērsa uzmanību, ka situācija ar valsts kapitālsabiedrību peļņu šogad nav viennozīmīga, jo sarežģītās budžeta situācijas dēļ kapitālsabiedrībām šogad 90% peļņas jāieskaita valsts budžetā un to nevar atstāt uzņēmumu rīcībā. Tāpat viņš uzsvēra, ka nav apstiprināts finansējums nevienai no ministriju jaunās politikas iniciatīvām un nākamā gada budžetā apmierinātas tikai ministriju neatliekamās vajadzības un arī ne visas. Komentējot iespēju gūt finansējumu no kapitālsabiedrību ziedojumiem, Ašeradens atbildēja, ka tas ir jāizvērtē un, iespējams, jāveic intervence ziedojumu izlietošanas mehānismā. Vienlaikus gan jāatceras, ka ziedojums nevar būt kā pastāvīgs finansējuma avots. Tāpēc nevar domāt par ziedojumiem kā budžeta pozīciju.

Diskusijā iesaistījās arī tiesībsargs Juris Jansons, norādot, ka vajadzētu pārskatīt, kādiem mērķiem kapitālsabiedrības ziedo līdzekļus un vai tās tiešām ir "superprioritātes", kam līdzekļi tiek piešķirti. Viņš secinājis, ka tādas jomas kā izglītība, sociālā joma un veselība nav dienaskārtības jautājumi.

Skeptiska par kapitālsabiedrību peļņas piesaisti bija arī Melbārde, atgādinot, ka arī Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību rīcībā netika atstāta to peļņa. Jāņem arī vērā, ka peļņas jautājumā būtiska loma ir kapitālsabiedrību valdēm un padomēm un rīcību nediktē tikai Ministru kabinets.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks informēja, ka nākotnē būs noteikta kārtība, kā valsts kapitālsabiedrībām būs jāveido savas ziedojumu stratēģijas un arī pašu uzņēmumu stratēģijās būs skaidri jāparedz finanšu un nefinanšu mērķi.

Tikmēr Finanšu ministrija norāda, ka pagaidām nav iespējams runāt par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem, kamēr Kultūras ministrija nav izdarījusi savu mājasdarbu, proti, koncepciju par NVO fonda izveidi iesniegusi izskatīšanai valdībā. Tikai tad, kad tas būs izdarīts, var diskutēt, no kādiem līdzekļiem rast finansējumu un kāda summa konkrēti nepieciešama, skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. Gadījumā, ja Kultūras ministrija šo redz kā prioritāti numur viens, tad finansējumu var rast no ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.

Kultūras ministrijas darba grupa izstrādājusi trīs variantus, kā varētu veidot valsts finansētu NVO fondu.

Konceptuālajā dokumentā ir piedāvāti trīs varianti, tomēr viens no tiem tiek noraidīts, priekšroku dodot diviem risinājumiem. Pirmais risinājuma variants ir veidot jaunu, neatkarīgu NVO fondu, kas varētu būt nodibinājums. Fondā varētu tikt konsolidēts visu ministriju NVO atbalstam paredzētais finansējums.

Kā otrais modelis tiek piedāvāts nozares NVO fonds - nozares paredzētais finansējums, kur katra ministrija pati piešķir finansējumu savas nozares NVO. Kā šodien NVO un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē skaidroja Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Solvita Vēvere, šis piedāvājums nācis no ministrijām un tas praktiski nozīmē, ka nekas netiek mainīts. Kā trešais risinājums tiek piedāvāts izveidot NVO darbības atbalstam atsevišķu valsts budžeta programmu. Šo programmu varētu administrēt Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kam jau ir līdzīga pieredze un kompetence.

Izvērtējot katra modeļa priekšrocības un trūkumus, darba grupa noraidījusi pirmo risinājumu, norādot, ka darba grupas locekļu atbalsts dalās starp otro un trešo variantu.

Kā otrā varianta priekšrocības tiek minētas, ka katra ministrija savas kompetences ietvaros vislabāk pārzina specifiskos nozares jautājumus un vajadzības, un šīs prakses saglabāšana sniegtu iespēju novirzīt valsts budžeta līdzekļus salīdzinoši īsā laika periodā un atbilstošā kvalitātē. Tāpat šis variants dotu iespēju katrai ministrijai izvērtēt, vai un kā optimālā veidā finansiāli atbalstīt savas nozares NVO.

Izceļot trešā modeļa priekšrocības, darba grupa norāda, ka SIF ir guvis atpazīstamību NVO sektorā kā fonds, kas pārdala finansējumu biedrību un nodibinājumu pamatdarbībai, aktivitātēm, interešu aizstāvības nodrošināšanai un citām programmām. Tāpat fondam ir izveidota procedūra publiskā finansējuma pārdalei un uzraudzībai pret finansējuma saņēmējiem. Turklāt finansējuma saņēmējiem tiek piemērotas vienādas prasības. Tomēr ir identificēti arī šī modeļa trūkumi, piemēram, plānošana ir neefektīva, jo nav stratēģiska pārnozaru redzējuma. Tāpat prioritāšu plānošana starp ministrijām ir nekoordinēta, tā notiek atkarībā no to kapacitātes un zināšanām.

Finansējums šajā fondā varētu ienākt no valsts budžeta, kā Saeimas frakcijām piešķirtais publiskais finansējums jeb deputātu kvotas, valsts kapitālsabiedrību ziedojumu veidā, no Eiropas Savienības (ES) programmām, ES fondiem un no ārvalstu finanšu instrumentiem.

Uz sarakstu