Cēsīs diskutē par labāko izglītības modeli
Deputāta viedoklis
Māris Niklass Cēsu novada domes deputāts
Pagājušā gada nogalē Cēsu novada domē tika izveidota Izglītības darba grupa. Atšķirībā no komitejām tajā darbojas ne vien deputāti, bet arī nozares speciālisti. Bez manis darba grupā strādā deputāti Ojārs Bicāns, Gunta Bērziņa, Ēro Rass, Gints Šķenders, Māris Cīrulis un speciālisti Lolita Kokina, Mārīte Raudziņa.Māris Niklass Cēsu novada domes deputāts
Kāpēc bija nepieciešama šādas darba grupas izveide? Demogrāfiskā situācija ir tāda, ka pēc pieciem gadiem novada skolās būs par apmēram četriem simtiem audzēkņu mazāk nekā tagad. Tas nozīmē, ka iespējams vairākas skolas būs jāapvieno.
Darba grupa izvērtēja arī iespējas racionālāk izlietot novada budžeta līdzekļus, kas paredzēti izglītībai. Tā sarunās ar Rāmuļu un Līvu pamatskolu vadību noskaidrojām, ka mācību iestāžu tehniskie darbinieki nav pilnībā noslogoti. Skolas piedāvāja racionālu risinājumu, kas paredz, ka tehniskie darbinieki apkalpo abas mācību iestādes.
{baneris}
Svarīgs darba grupas uzdevums ir saistīts ar to, ka ar nākošā gada 1.septembri novada pašvaldībai no Kultūras ministrijas ir jāpārņem Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskola. Algas pedagogiem arī pēc pārņemšanas maksās valsts, bet pārējie izdevumi būs jāsedz no pašvaldības budžeta. Tomēr deputāti vienojās, ka mūzikas vidusskola ir vajadzīga, kaut arī tikai trešā daļa no audzēkņiem ir cēsnieki, pārējie no citām Vidzemes pilsētām un novadiem. Kāpēc ir jāpārskata muzikālās izglītības iespējas Cēsīs? Tāpēc, ka mums ir bērnu mūzikas skola, 1.pamatskola ar muzikālu novirzienu, mūzikas vidusskola un ir jāizvērtē un jāvienojas, kā veidot vienotu apmācību sistēmu. Jāņem vērā arī tas, ka pēc Kultūras centra rekonstrukcijas, tur būs telpas, paredzētas muzikālajai apmācībai.
Par to, kā veidot vienoto apmācību sistēmu, gaidām priekšlikumus no mācību iestādēm. Idejas ir arī darba grupas dalībniekiem. Bijām pieredzes apmaiņas braucienā uz Ludzu. Tur ir mūzikas skola, kurā no rītiem audzēkņi apgūst vispārizglītojošo programmu, bet divas reizes nedēļā pēcpusdienās notiek padziļināta muzikālā apmācība. Tādējādi viņi veiksmīgi pilda apkārtējo novadu pasūtījumu, jo uz mūzikas stundām brauc arī citu skolu audzēkņi. Ar mācību organizāciju Ludzas skolā iepazinās arī 1.pamatskolas direktore Anna Būre un jādomā, ka šī pieredze bija noderīga. Man ir izveidojies ieskats, ka ir vērts diskutēt par tādas mūzikas vidusskolas izveidi, kurā bērns var mācīties no pirmās līdz divpadsmitajai klasei, iegūstot gan vidējo, gan muzikālo izglītību. Protams, būs jāpārskata mācību programmas, jāveido vienota administrācija. Tas nav darba grupas lēmums, bet ideja par ko ir vērts diskutēt.
Vērtējot Cēsu mākslas skolu darba grupā secinājām, ka tajā ir augstas administratīvās izmaksas, vairāk nekā 31%. Tāpēc darba grupā vērtējam arī iespēju apvienot Mākslas skolu un Bērnu un jauniešu interešu centru, jo abu iestāžu darbībā ir daudz kopīgu iezīmju. Kopā ar deputātu Ēro Rassu bijām pieredzes braucienā uz Tukumu. Tur ļoti veiksmīgi darbojas Mākslas skola, kas savulaik izveidota uz Bērnu un jauniešu interešu centra bāzes. Kolēģis Ē.Rass gan iebilst pret mākslas skolas un interešu centra apvienošanu Cēsīs un tas ir saprotami, jo katra mācību iestāde grib saglabāt savu autonomiju. Tomēr ir jārēķinās ar ekonomisko situāciju valstī un pašvaldības budžeta iespējām, tāpēc turpināsim vērtēt un diskutēt par Mākslas skolas un Bērnu un jauniešu interešu centra apvienošanu.
Darba grupa izstrādāja arī priekšlikumu par Vakara vidusskolas pāreju uz 2.vidusskolas telpām un abu mācību iestāžu saskaņotu darbību, saglabājot savas mācību programmas. Arī pret šo apvienošanos bija iebildumi, taču sarunās ar skolu administrāciju, izdevās izveidot veiksmīgu modeli.
Priekšlikumi par vispārizglītojošo skolu apvienošanu darba grupā nav skatīti. Tomēr ir jāatceras, ka pēc pieciem gadiem audzēkņu skaits ievērojami samazināsies, un jau tagad, plānojot remonta darbus izglītības iestādēs, rūpīgi jāvērtē, kuru ēku atjaunošanā ir lietderīgi ieguldīt līdzekļus.
Uz sarakstu
