Cēsu mērs: Jaunais novadu kartējums ir labs, taču svarīgi veiksmīgi saskaņot grozījumus normatīvajos aktos
"Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā karte nav revolucionārs pārsteigums, jo iepriekš izskanējusī informācija, ka kartējums atbildīs bijušo rajonu robežām ar nelieliem izņēmumiem, proti, Preiļi, Līvāni, Smiltene un Valka, atbilst faktam. Protams, atsevišķs stāsts ir par Pierīgu, kas pēdējos gados ir ļoti mainījusies iedzīvotāju migrācijas dēļ," stāsta Rozenbergs.
Viņš piekrīt oponentiem, ka pati par sevi pašvaldību reforma nenodrošinās vienas vai otras vietas straujāku ekonomisko attīstību. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka līdzekļu ekonomija no pakalpojumu administrēšanas un sniegšanas tomēr būs, jo lielākā mērogā ir iespējams labāk plānot pakalpojumu sniegšanu un administrēšanu.
"Galvenais, ka lielākā novadā var nodarboties ar plānošanu un pakalpojumu sniegšanas tīkla sakārtošanu, piemēram, daudz aprunātais skolu tīkls, sociālo pakalpojumu sniegšanas tīkls, sabiedriskā transporta tīkls. Patlaban Latvija vēlas noķert Eiropu visos rādītājos, gan pakalpojumu daudzumā un kvalitātē, gan darba algu ziņā, tādēļ būtu jāizvērtē un jāpiedāvā optimāls un maksimāli lēts pakalpojumu saņemšanas tīkls. Tie ir resursi, kurus varētu atslogot un investēt attīstībā," stāsta Rozenbergs.
Runājot par to, ka Rauna, kas kādreiz bija Cēsu rajonā, tagad ir iekļauta Smiltenes novadā, Rozenbergs sacīja, ka par karti vēl var spriest, jo gandrīz katrā novadā ir teritorijas, kuru iedzīvotājiem tuvāks ir kaimiņu novada centrs.
"Piemēram, Raunas iedzīvotāji vairāk brauc uz Cēsīm mācīties, strādāt, iepirkties, kārtot dokumentus Valsts ieņēmumu dienestā. Esmu uzrunājis Raunas kolēģus, tagad bumba ir viņu pusē. Man personīgi šķiet, ka loģiskāk būtu, ja Rauna būtu pie Cēsu novada. Septiņi bijušā Cēsu rajona novadi patlaban daudzas funkcijas īsteno kopīgi, piemēram, ir kopīga Izglītības pārvalde, Civilās aizsardzības komisija, Kultūras pārvalde, Būvvalde, arī kopēja grāmatvedība. Tagad to visu salauzt būs gan laikietilpīgi, gan prasīs papildus resursus, taču esam gatavi īstenot reformu," solīja Rozenbergs.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Uz sarakstu
