Banner 980x90

Vidzemes plānošanas reģions: Latvijā trūkst vienotas stratēģijas ekoinovāciju attīstīšanai uzņēmumos

Rīga, 20.sept., LETA. Latvijā nav vienotas stratēģijas un nepastāv atbalsts ekoinovāciju attīstīšanai uzņēmumos, secināts Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) veiktajā reģiona ekoinovāciju sistēmas novērtējumā, aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Galvenā problēma nav tik daudz saistīta ar atbalsta instrumentu pieejamību, kā ar faktu, ka bieži vien uzņēmēji nemaz neapjauš ekoinovāciju ieviešanas priekšrocības un ieguvumus, jo tiem gluži vienkārši trūkst informācijas par tēmu kopumā, uzskata VPR.

Āboliņa stāstīja, ka atbalsta sistēmas trūkumu konstatēšana kalpoja par iemeslu ieinteresēto pušu diskusiju organizēšanai, kur, apmainoties savstarpējā pieredzē un novērojumos, izskanēja idejas par to, kādas darbības būtu veicamas, lai veicinātu ekoinovāciju jomas attīstību.

Valsts pārvaldes pārstāvji uzskata, ka būtu nepieciešams rūpīgi strādāt pie tā, lai nodalītu pašvaldības, reģionālā un nacionālā līmeņa kompetenci attiecībā uz konkrētu uzņēmumu vajadzību apmierināšanu, stāstīja Āboliņa. Tiek rosināts Vidzemes reģionā atbalstīt jaunu klasteru veidošanu, jo tas veicinātu nozares attīstību un pārstāvniecību.

Veiktais Latvijas situācijas izvērtējums kopā ar citu projekta "Super" partnerībā veikto atbalsta sistēmas izvērtējumiem šovasar tika prezentēts arī partneru sanāksmes laikā Īrijā, definējot atbalsta sistēmu priekšrocības un vājos posmus.

Veicot šādu ekosistēmas izvērtējumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs, radusies iespēja tās savstarpēji salīdzināt. Lai gan tās atšķiras, tomēr, analizējot tās pēc vienotas sistēmas, virkni labu risinājumu un ideju iespējams pārņemt, mācoties no ārvalstu labajiem piemēriem, tā stiprinot pašmāju atbalsta instrumentus. Tā piemēram, secināts, ka mūsu šī brīža eko-inovāciju atbalsta sistēma ir līdzīga Īrijā esošajai, kamēr daudz ko varam mācīties no kaimiņiem - lietuviešiem, kuri savos atbalsta instrumentos ir iekļāvuši specializētus videi draudzīgu inovāciju novērtēšanas kritērijus, skaidroja Āboliņa.

Kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs, piemēram Īrijā un Lietuvā, inovāciju atbalsts koncentrējas nacionālā līmenī un tikai reģionos, kuros ir ievērojams skaits iedzīvotāju pastāv īpaši reģionāla līmeņa atbalsta instrumenti. Latvijā pozitīvi vērtējams atbalsta institūciju filiāļu izvietojums visā valsts teritorijā. Tomēr vienlaikus arī secināts, ka atbalsts, ko varētu izmantot ekoinovāciju attīstīšanai vai produktu uzlabojumiem, nav ilgtspējīgs, jo lielākoties gan pieejamais finansējums, gan atbalstošās institūcijas ir cieši saistītas un atkarīgas no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Tiklīdz ES finansējums izsīkst, ir grūti nodrošināt atbalsta institūciju darbību, līdz ar to, arī to spēja nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus, kas risinātu aktuālās uzņēmumu problēmas, krītas.

Atbalsta sistēmas novērtējums, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvju viedoklis, kā arī darba grupu diskusijās izskanējušie viedokļi tiks izmantoti, gatavojot rīcības plānu atbalsta instrumentu pilnveidei nacionālā līmenī.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)