Vents: veicinām brīvā laika pavadīšanas iespēju attīstīšanu novadā
Kāda, Jūsuprāt, šobrīd ir ekonomiskā situācija Latvijā? Vai tendence ir augšupejoša?
Neskatoties uz valdības izteicieniem, ka Latvijā, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras ietekmējusi krīze, ekonomika attīstās visstraujāk, Latvijas vidējais iedzīvotājs to neizjūt nekādā mērā. Es gribētu teikt, ka šis posms, kamēr mēs nonāksim pie lietas būtības un sapratīsim, kāda ir ekonomiskā situācija, ir smags un sarežģīts.
Kādas pozitīvās lietas šobrīd saskatāt Latvijā?
Tā uzreiz nemaz nevaru pateikt, nākas padomāt...
Ir sakārtotas daudzas sfēras valstī kopumā un arī pašvaldībās. Piemēram, vides un ēku sakārtošana, kas paveiktas ar Eiropas fondu finansējuma palīdzību – tautas nami, ūdenssaimniecības, visa infrastruktūra.
Tomēr ļoti sāpīgs jautājums vēl joprojām ir ceļi. Ne tikai mūsu novadā, bet visā Latvijā. Es ļoti ceru uz jauno satiksmes ministru Anriju Matīsu, kurš uz šīm lietām raugās ļoti loģiski. Tas nav normāli, ja novadam ceļu uzturēšanai tiek piešķirti 6-7 tūkstoši latu mēnesī, bet novada ceļu tīrīšanas izmaksas vienā ziemas dienā ir teju četri tūkstoši latu!
Kā Jūs risināt ceļu uzturēšanu novadā, ņemot vērā šos nepietiekamos budžeta līdzekļus?
Mēs to cenšamies risināt ar dabas resursu nodokli, jo novadā ir atkritumu apsaimniekotāja ZAAO poligons, lielās ražotnes, kūdras purvs. Tādā veidā iegūto naudu mēs ieguldām atpakaļ ceļu infrastruktūras attīstībā un apsaimniekošanā.
Kas būtiski mainījies Pārgaujas novadā pēdējo gadu laikā?
Esam ļoti rūpīgi strādājuši pie daudz un dažādiem projektiem. Šajos četros gados pēc teritoriālās reformas esam sagājuši kopā trīs pagasti - Stalbes, Straupes un Raiskuma. Esam piesaistījuši papildus finansējumu vairāk nekā 1,5 miljonu latu apmērā, tā teikt - "no malas". Tas pierāda, ka mazie novadi racionāli saimniekojot arī var sasniegt labus rezultātus.
Protams, mums palīdz tas, ka novada teritorija atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Pateicoties tam, iedzīvotāji pietiekoši apzinīgi maksā nodokļus.
Straupē - interešu centra renovācija, Raiskumā, Rozulā sakārtota ūdenssaimniecība, Plācī šobrīd strādājam pie ūdenssaimniecības sakārtošanas, Stalbē rekonstruēts kultūras nams. Tad ir dažādi mazāki projekti, kā laivu un motoru iegādes, ko izmantojam dabas un zivju resursu uzraudzībai, kā arī neparedzētās situācijās, kā, piemēram, pēdējos gados - plūdi. Plācī ir izbūvēts stāvlaukums, Raiskumā – rekonstruēts tautas nams un internātskola, iegādāts skolēnu autobuss. Skolu informatizācijas projektā skolām iegādāti jauni datori.
Ar skolām esam iesaistījušies "Comenius" projektos, kur mums arī tiek piešķirti līdzekļi.
Projektā "Baltic Climate" aizsākām ieceri par tilta būvniecību no Pārgaujas uz Līgatni, arī pēc projekta iesaistāmies sarunās ar Ministrijām un iesaistītajām institūcijām, lai šī iecere tiktu arī realizēta.
Jāpiemin sociālā dienesta telpu rekonstrukcija. Kapacitātes paaugstināšanai esam piesaistījuši juriskonsultu. Ir ļoti daudzi it kā nenozīmīgi darbi, ko nenosaucu, kas izdarīti par pašvaldības līdzekļiem - ceļu uzturēšana, noteku un grāvju sakārtošana, ūdensvadu sakārtošana utml.
Vai iedzīvotāji arī saskata un novērtē to, kā mainās novads?
To mēs redzēsim pēc 1.jūnija. Man gribētos domāt, ka - jā, iedzīvotāji to novērtē. Kaut spriežot pēc tā, ka izveidojot vai ieviešot novadā ko jaunu, uzreiz atrodas interešu grupa, kas aktīvi tajā iesaistās un "pavelk" līdzi citus. Protamas, ka jau visur - ir arī savi skeptiķi.
Kurā novadā vēl gada laikā kultūrā iegulda vairāk nekā 120 tūkstošus latu? Ja mēs šo visu naudu ieguldītu ceļu sakārtošana, arī būtu savādāk. Bet mūsu mērķis ir, lai novada iedzīvotājam nav jāmeklē brīvā laika nodarbes, aktīvā atpūta citos novadu centros, bet viņiem viss būtu pieejams šeit uz vietas. Mums ir kori, deju kolektīvi, amatierteātri un citas interešu grupas.
Kā vērtējat infrastruktūras attīstību? Ko būtu nepieciešams uzlabot?
Ceļu sakārtošanas jautājums šobrīd ir ļoti aktuāls, un tas ir atkarīgs no savstarpējās vienošanās ar Satiksmes ministriju. Ļoti žēl, ka savā laikā tika likvidēts ceļu fonds un tajā uzkrātā nauda sadalīta citām nozarēm.
Ja, pirms kāda laika veidojot reformas, tika solīts, ka no katra mazākā pagasta līdz novada centriem varēs nokļūt pa labu un sakārtotu ceļu, tad šobrīd mēs par to varam tikai sapņot. Kārtējo reizi mēs esam pievilti.
Pārgaujas novadā dažus 2.šķiras ceļus esam pārņēmuši no valsts, bet finansējums šo ceļu uzturēšanai, protams, līdzi neatnāca. Pašvaldība ir spiesta domāt kā sakārtot ceļus, kuri ved uz nozīmīgiem tūrisma objektiem, lai gan vietējie ļaudis, gan tūristi turpinātu tos apmeklēt un nepārstātu to darīt tikai tādēļ, ka ceļi nav izbraucami.
Vai pašvaldības iesaistās uzņēmējdarbības veicināšanā novadā?
Pašvaldībai bija iecere veidot tādu kā uzņēmēju padomi, taču iecere vēl ir jāizstrādā, jo uzņēmēji darbojās dažādās sfērās un nozarēs. Bet domāju, ka mums ir pietiekami laba sadarbība ar visiem nozaru pārstāvjiem, jo mums svarīgs ikviens uzņēmējs, kas darbojas novadā. No novada puses cenšamies uzņēmējus atbalstīt kā vien spējam, piemēram - ja kāds ceļš remontdarbu laikā ir ciet, izsniedzam vienreizēju caurlaidi uzņēmējam, lai viņš bez problēmām var turpināt uzņēmējdarbību, nodrošinām telpas semināriem. Pašvaldības atbalsts veidojas arī no šādām, it kā - sīkām, lietām.
Kā vērtējat darba tirgu novadā?
Plaši tiek runāts par to, ka darbavietu nav, taču, tie, kuri grib strādāt, šo iespēju ir raduši. Savukārt tie, kuri nevēlas strādāt, arī nestrādā.
Pārgaujas novadā iedzīvotāju pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība un lopkopība, kur ir pietiekami daudz nodarbināto. Protams, ir arī ražošanas uzņēmumi, taču ļoti maz. Aizvien vairāk attīstās tūrisma uzņēmēji. Gandarījums, ka novadā ir ar paaudžu saimniekošana.
Vai krīze ir bijis tāds kā atspēriena punkts, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību?
Ir tādi mazie uzņēmēji, kuri caur projektiem uzsākuši savu mazo uzņēmējdarbību kā risinājumu tālākai izdzīvošanai. Taču ir arī tādi mazie uzņēmumi, kuri nesakārtoto likumu, vai banku sistēmas tīšu darbību rezultātā nav spējuši turpināt uzņēmējdarbību.
Vai šobrīd novada iedzīvotājiem ir tendence izbraukt no valsts?
Tādu konkrētu datu mums nav. Ir cilvēki, kuri pirmajā "aizbraukšanas vilnī" pameta valsti, bet nedomāju, ka šī tendence pašlaik pieaugtu. Kāds aizbrauc, bet kāds atkal atgriežas. Valodas referendums pierādīja, ka lai arī kur mūsu iedzīvotāji būtu izbraukuši, kritiskos brīžos mēs varam paļauties uz atbalstu.
Ko Jūs gribētu novēlēt novada iedzīvotājiem?
Esiet aktīvi un prasīgi, esiet reāli! Apzinot novada iedzīvotāju vajadzības, mēs kopā mēģināsim sakārtot lietas, lai iedzīvotāji varētu būt tepat novadā. Novēlu, lai mūsu iedzīvotāji nekādā mērā nekautrētos no sava novada vārda, ko kopā esam veidojuši un, lai mums tas izdotos!
Uz sarakstu
