Tikai 61% vēlētāju uzskata, ka pēdējo vēlēšanu rezultāti tika saskaitīti godīgi
Tikai 61% vēlētāju uzskata, ka vēlēšanu iecirknī, kurā viņi balsoja pēdējās vēlēšanās, vēlēšanu rezultāti tika saskaitīti godīgi, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja, kas šā gada jūnijā tika veikta sadarbībā ar Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK).
Nedaudz mazāk kā viena piektā daļa (18%) uzskata, ka vēlēšanu rezultāti netika saskaitīti godīgi, savukārt gandrīz tikpat respondentiem jeb 17% bija "grūti pateikt", vai rezultāti tika saskaitīti godīgi. To, ka vēlēšanu rezultāti noteikti tika saskaitīti godīgi, biežāk nekā caurmērā uzskatīja respondenti vecumā no 45 līdz 54 gadiem, aptaujātie ar augstāko izglītību, tie, kuri ģimenē sarunājas latviešu valodā, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, Kurzemē un Zemgalē dzīvojošie, pētījuma dalībnieki lauku apvidos un tie, kuri pētījumā atbildēja, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās.Savukārt atbildi, ka vēlēšanu rezultāti noteikti netika saskaitīti godīgi un lielāka ir varbūtība, ka netika saskaitīti godīgi, pauda tie vēlētāji, kuri, visticamāk, nepiedalīsies vēlēšanās, krievvalodīgie vēlētāji un vēlētāji Vidzemē.
Lūgti novērtēt, cik ticams ir apgalvojums, ka arī 10.Saeimas vēlēšanās pastāv iespēja, ka varētu būt mēģinājumi viltot vēlēšanu rezultātus, 25% uzskatīja, ka tas ir "pilnīgi iespējami", 41% - ka "drīzāk iespējami".
Ka mēģinājumi viltot vēlēšanu rezultātus ir "drīzāk neiespējami" norādīja 15% vēlētāju, un tikai 2% aptaujāto vēlētāju uzskata, ka šādi mēģinājumi ir "pilnīgi neiespējami". To, ka mēģinājumi viltot rezultātus ir kopumā iespējami, biežāk nekā caurmērā atzīmēja Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 34 gadiem, respondenti ar pamatizglītību, Vidzemē dzīvojošie un tie, kuri noteikti piedalīsies vēlēšanās.
Vislielākā šaubu ēna, vērtējot vēlēšanu rezultātu patiesumu, krīt pār partijām un partiju apvienībām, kas piedalās vēlēšanās. Puse jeb 50% aptaujāto uzskata, ka tieši partijas un partiju apvienības varētu mēģināt viltot vēlēšanu rezultātus 10.Saeimas vēlēšanās. Nedaudz retāk šāds uzskats tiek minēts par atsevišķiem deputātu kandidātiem (41%), bet trešā biežāk minētā atbilde ir "ekonomiskie grupējumi" (30%). Neuzticību iedzīvotāji pauž arī par vēlēšanu administratoru, piemēram, 10% aptaujāto uzskata, ka rezultātu viltošanā varētu būt ieinteresētas vēlēšanu iecirkņu komisijas, bet 9% aptaujāto uzskata, ka arī pašvaldību vēlēšanu komisijas vai CVK varētu gribēt viltot vēlēšanu rezultātus.
20% aptaujāto cilvēku piekristu kļūt par brīvprātīgajiem vēlēšanu novērotājiem, sekojot līdzi balsošanas norisei un balsu skaitīšanai. Viņu vidū visvairāk ir iedzīvotāju, kuri noteikti piedalīsies 10.Saeimas vēlēšanās, aptaujātie ar vidēji zemiem ienākumiem, Kurzemē un Latgalē dzīvojošie. 34% aptaujāto būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņa komisijā, 27% vēlētāju būtu gatavi strādāt, par to saņemot atalgojumu, bet 7% piekristu šo darbu veikt sabiedriskā kārtā. Savukārt vairums jeb 59% vēlētāju vispār nepiekristu šādam darbam.
Lielākā daļa iedzīvotāju ir noraidoši pret balsu pirkšanu. 76% aptaujāto nepiekristu balsot par noteiktu sarakstu, ja viņiem par to piedāvātu naudu. Savukārt 15% gan šādam darījumam piekristu.
Biežāk par samaksu balsot par noteiktu sarakstu būtu gatavi vīrieši, balsstiesīgie vecumā no 18 līdz 24 gadiem, respondenti ar pamatizglītību, krievvalodīgie, aptaujātie ar zemiem ienākumiem, turklāt tie iedzīvotāji, kuri noteikti vai, visticamāk, nepiedalīsies 10.Saeimas vēlēšanās.
Divas trešdaļas balsstiesīgo iedzīvotāju (68%) šā gada jūnijā uzskatīja, ka piedalīsies 10.Saeimas vēlēšanās, kas notiks šā gada 2.oktobrī. Savukārt 25% cilvēku vēlēšanās nedomāja piedalīties. Salīdzinājumā ar 2006.gadu, kad notika 9.Saeimas vēlēšanas, par 6% ir samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas gatavi piedalīties vēlēšanās. Piedalīties 9.Saeimas vēlēšanās bija gatavi 74% aptaujāto.
Tie, kuri nepiedalīsies 10.Saeimas vēlēšanās, visbiežāk to pamatoja ar to, ka "nav ticības, neuzticas nevienam" (22%), "nezina, par ko balsot vai nav, par ko balsot" (21%), tāpat "nekas nebūs labāk" (19%) un "neredz jēgu" līdzdalībai vēlēšanās (17%). Lūgti norādīt iemeslus, kāpēc piedalīsies 10.Saeimas vēlēšanās, visbiežāk (38%) pētījuma dalībnieki, kuri bija pauduši gatavību vēlēt, to pamatoja ar "pilsoņa pienākumu". Iedzīvotāji norādīja, ka viņi ir pilsoņi, tāpēc dosies vēlēt. Retāk respondenti minējuši tādus argumentus kā "cerība uz labāku nākotni", to, ka "vēlas atbalstīt kādu noteiktu partiju" vai "vēlas paust savu viedokli".
Ārzemēs dzīvojošo balsstiesīgo iedzīvotāju vidū vairāk ir tādu, kuri negrasās piedalīties vēlēšanās. 38% viņu mājās palikušo ģimenes locekļu vai draugu apgalvo, ka ārvalstīs dzīvojošie vēlētāji vēlēšanās nepiedalīsies. Tikai 16% apgalvo, ka viņu radinieki un draugi piedalīsies vēlēšanās. Tomēr visbiežāk jeb 45% respondentu nemācēja sniegt konkrētu atbildi.
Uz sarakstu
