Banner 980x90

Aizvadīta un atzinīgi novērtēta trešā Baltijas Antropoloģijas vasaras skola

Publicitātes foto
Publicitātes foto

Ar ovācijām un jaunu zināšanu gūzmu aizvadīta trešā Baltijas Antropoloģijas vasaras skola, kuras laikā mēģināts rast risinājumu, kā pētījumi par sabiedrību var tikt pielietoti praksē un atvieglot ikdienu.

Kā pilsētas informācijas portālam Cesis24.lv ziņo organizatori, ar savām zināšanām lekcijās un semināros dalījās Ļubļanas Universitātes asistējošais profesors un Eiropas Sociālantropologu asociācijas biedrs Dans Podjeds no Slovēnijas, pētījuma centra Linnet Research dibinātājs un vadītājs Jeppe Trolle Linnets no Dānijas, etnologs, eksperts nacionālās identitātes jautājumos Pols Agnidakis no Zviedrijas un sociālantropologs un bijušais Latvijas izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Etnogrāfisko filmu programmu sarūpēja Tallinas Universitātes asociētais profesors Karlo A. Kubero, bet noslēguma diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa Universitātes sociālantropoloģijas maģistru studiju programmas dibinātājs un Latvijas Antropologu biedrības vadītājs Klāvs Sedlenieks.

Kā uzsver Klāvs Sedlenieks: "Lietišķā vai pielietojamā antropoloģija ir mūsdienās īpaši nozīmīgs virziens. Kā mēs pārliecinājāmies prezentācijās un semināros, antropoloģijai ir milzīgs potenciāls praktisku problēmu risināšanā un dzīves uzlabošanā – sākot ar Xerox zaļās pogas izgudrošanu un beidzot ar Boeing un Lexus jaunāko modeļu izstrādi – antropologu ieguldījums ir būtisks. Mūsdienās īpaši nozīmīga ir sadarbība starp antropologiem, dizaineriem un inženieriem, kas paver vēl neredzētas dzīves kvalitātes uzlabošanas iespējas."

"Baltijas Antropoloģijas vasaras skola bija viens no labākajiem pasākumiem kādu man sanācis apmeklēt šogad. Tā bija jauks sajaukums, kas apvienoja relaksētas debates, nopietnas lekcijas, jautras aktivitātes un noderīgas radošās darbnīcas... kā arī lielisku ēdienu!" savu vērtējumu sniedz viens no lektoriem un semināra vadītājiem Dans Podjeds. Viņš pats vasaras skolas dalībniekus iepazīstināja ar to, kā viņa vadībā antropologi, programmētāji un inženieri vairākās valstīs izstrādā mobilo aplikāciju autovadīšanas paradumu optimizēšanai.

Dans Podjeds uzsver: "Es biju īpaši fascinēts ar studentu grupu "ātro novērtējumu", kas radās viņu pētījuma laikā Cēsīs, vasaras skolas trešajā dienā. Neticami, cik daudz vērtīgas informācijas viņi spēja iegūt un tas, kā tika prezentēti lieliskie risinājumi pilsētas attīstībai. Tas vienlaikus arī bija savā ziņā apliecinājums, ka etnogrāfijas studijām nav vienmēr jāilgst divus līdz trīs gadus; izcili rezultāti dažreiz var tikt sasniegti pat divās līdz trijās stundās, it īpaši centīgā komandā."

Tāpat dalībniekiem bija iespēja noklausīties Jeppes Trolles Linneta lekciju par dāņu pieredzi antropoloģijas pētījumu sasaistē ar uzņēmējdarbību. Lektors rosināja domāt pat biznesa antropoloģijas iespējām, par piemēru priekšstatot gadījuma studijas, kas analizēja cementa ražotāju un patērētāju attiecības.

Pols Agnidakis dalībniekus iepazīstināja ar dažādām post-industriālo sabiedrību etnogrāfijām, kā arī ar dažādu sabiedrību identitātes veidošanos, ko arvien vairāk ietekmē imigrācijas jautājums. Baltijas Antropoloģijas vasaras skolu viņš vērtē kā nozīmīgu forumu un atbalstošu kopienu lietišķās antropoloģijas turpmākai attīstībai.

Savukārt Roberts Ķīlis sniedza aizraujošu lekciju, kurā stāstīja par dažādiem iesaistes veidiem un impulsiem, kādiem tiek pakļautas cilvēku izvēles. Piemēram, kas mums liek nopirkt preci, kā veidojas mūsu paradumi, pilsoniskā līdzdalība vai viedoklis par kaut ko kopumā.

Jāatzīmē, ka no vairāk nekā 200 pieteikumiem, kas iesūtīti no 45 valstīm, tika izvēlēti 65 dalībnieki. To vidū 36 bija no Latvijas un 28 no ārzemēm. Jaunākajam dalībniekam bija 21 gads, tikmēr vecākajam – 42.

Dalībnieku spektrs pārstāvēja vairāk nekā desmit valstis – Latviju, Lietuvu, Igauniju, Dāniju, Rumāniju, Vāciju, Zviedriju, Somiju, Itāliju, Lielbritāniju, Slovēniju, Baltkrieviju, Nīderlandi, kā arī Austrāliju. Vasaras skolā piedalījās gan bakalaura, maģistra, gan doktorantūras studenti, kas par savu specialitāti izvēlējušies antropoloģiju vai etnoloģiju. Tāpat pasākumā piedalījās arī studiju absolventi, praktizējoši pētnieki un citu nozaru pārstāvji.

"Baltijas Antropoloģijas vasaras skola Cēsīs bija un noteikti būs lieliska iespēja ne tikai satikt jaunus cilvēkus un pārrunāt aktuālākās tēmas antropoloģijā, bet ir arī (un tas, iespējams, ir vissvarīgākais) viens no galvenajiem Baltijas etnogrāfu forumiem. Baltijas valstis reprezentē unikālu sociālkulturālu diskursu, ko antropoloģija vienkārši nedrīkst atļauties neievērot. Es ar lielām gaidām un cerību raugos uz šīs vasaras skolas nākotni," saka Igaunijā uzaudzis, Helsinku Universitātes doktorantūras students un vasaras skolas dalībnieks Igors Mikešins.

Reflektējot par vasaras skolas tēmu, kas šogad bija "Lietišķā antropoloģija", sociālantropologs Dans Podjeds salīdzina nozarē notiekošo ar reakciju uz pasaulē aktuālajām norisēm.

"Pēdējo dienu laikā mēs esam teju "bombardēti" ar bildēm, kurās redzami bēgļu, tā saucamie, "uzplūdumi", mērojot ceļu no Sīrijas uz Eiropu. Kā cilvēkiem mums ir (vismaz) divas izvēles. Pirmā - savākt un atlasīt informāciju, censties saprast situāciju, kritizēt politiskās un ekonomiskās sistēmas un cerēt uz labāku nākotni visiem, kas ir iesaistīti. Otrā iespēja – mēs varam sagādāt ēdienu un dzērienu cilvēkiem, kas ir zaudējuši savas mājas, palīdzēt tiem atrast pajumti un sameklēt tiem kādus ilgtermiņa risinājumus. Antropoloģija patiesībā atrodas līdzīgā situācijā, kurā arī ir divas izvēles, risinot dažādus "steidzamus jautājumus": tā var censties izzināt situāciju caur akadēmiskām "plūsmām" vai censties izmainīt pasauli, izmantojot tās praktiskos "atzarus".

"Kopumā pasaulei ir vajadzīgas abas šīs puses – aprakstošā un preskriptīvā, - īpaši tāpēc, ka ir pilnīgi nepareizi palīdzēt cilvēkiem, iepriekš viņus nenovērojot, necenšoties izprast viņu dzīvesveidu, un, protams, nepajautājot, ko viņi patiesībā vēlas. Tas ir mans viedoklis, kā arī kritērijs atbildīgai mūsdienu antropoloģijai, proti, izmantot antropoloģiskas metodes, lai izprastu cilvēkus un to sociālkulturalās īpatnības, un pēcāk izveidotu piemērotu risinājumu tiem. Viena puse no uzdevuma ir vairāk akadēmiska, otra – praktiska, taču kopumā šīm abām pusēm nav viena konkrēta robežšķirtne, kura, iespējams, nemaz nav nepieciešama," tā Dans Podjeds.

Kā iepriekš vēstīts, Latvijā no 2015.gada 20. līdz 23.augustam norisinājās trešā Baltijas Antropoloģijas vasaras skola. Šogad par savām "mājām" tā sauca skaisto Ruckas muižu Cēsīs, piedāvājot lekcijas, radošās darbnīcas un dažādu projektu prezentācijas, ko vadīja pasaulē atzīti, praktizējoši sociālantropologi un etnologi.

Trešo Baltijas Antropoloģijas vasaras skolu rīko Rīgas Stradiņa universitātes absolventi Anna Žabicka, Daina Bērziņa, Liene Blauzde, Matīss Šteinerts, Silva Suhaņenkova un Latvijas Antropologu biedrība. Skolu atbalsta Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Stradiņa universitātes Studējošo pašpārvalde, Latvijas Universitātes Studentu padome, "Amadeus", "Prike", "Aldaris" un "Food Union".

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)