Banner 980x90

Saeimas komisijā atbalstu negūst grozījumi par iespēju dienēt Zemessardzē netīšos noziegumos notiesātām personām

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA
Atbildīgajā Saeimas komisijā šodien konceptuālu atbalstu neguva Aizsardzības ministrija (AM) sagatavotie grozījumi Zemessardzes likumā, kas pavērtu ceļu agrāk par netīšiem noziegumiem sodītām personām dienēt Zemessardzē.

Atbilstoši pašreizējam regulējumam dienestā Zemessardzē neuzņem personas, kuras ir sodītas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma smaguma, personas vainas pakāpes un sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai skaidro AM.

Spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, attiecībā uz kuru ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums vai prokurora priekšraksts par sodu.

Ņemot vērā minēto, AM rosina pazemināt prasības zemessargu kandidātiem attiecībā uz sodāmību, lai dotu patriotiskiem cilvēkiem iespēju sākt dienestu Zemessardzē.

AM piedāvātā redakcija paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, kura tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai par valsts noslēpuma izpaušanu, nonāvēšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības.

Tāpat AM piedāvātā redakcija paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, kura notiesāta vai sodīta ar prokurora priekšrakstu par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu, nonāvēšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

AM piedāvātā norma arī paredz, ka par zemessargu nevar būt persona, pret kuru par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu, nonāvēšanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējošiem apstākļiem.

"No Zemessardzes viedokļa mēs uzskatām, ka izņēmums var būt netīšie noziegumi. Tas nozīmē, ka par nebūtiskiem netīšiem noziegumiem varētu cilvēkus uzņemt Zemessardzē," šodien deputātiem skaidroja Zemessardzes štāba priekšnieks Imants Ziediņš.

Šādi AM sagatavotie grozījumi deputātu vidū vienprātību neradīja. Opozīcijas deputāti kopumā apšaubīja šādu grozījumu nepieciešamību, jo nav skaidrs, uz cik potenciālajiem zemessargiem šādi grozījumi attieksies. Tāpat opozīcijas deputāti uzskata, ka Zemessardze ir pārāk būtiska struktūra, lai ļautu agrāk sodītām personām dienēt neatkarīgi no tā vai tās sodītas par tīšiem vai netīšiem noziegumiem.

AM pārstāvji norādīja, ka dienestam Zemessardzē pēdējos gados bija pieteikušās divas agrāk sodītas personas.

Iebildumi par AM piedāvātajiem grozījumiem bija arī Saeimas Juridiskajam birojam.

Saeimas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis aģentūrai LETA skaidroja, ka šobrīd grozījumi ir tikai diskusijās apspriesti un tie pat konceptuālu deputātu atbalstu nav guvuši, jo viedokļi krasi atšķīrās. AM gan par citām normām gatavojot grozījumus Zemessardzes likumā, kas pēc izskatīšanas valdībā nokļūs Saeimā. Tad komisija vēlreiz atgriezīsies pie strīdīgajiem grozījumiem, kurus acīmredzot līdz tam precizēs AM.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)