Raunas pilsdrupās arheologi atrod daudz skaistu glazētu krāsns podiņu

Foto: Cesis24.lv
Foto: Cesis24.lv

Arheologi beiguši izrakumus Raunas pilsdrupās. Šovasar starp atradumiem esot pārsteidzoši daudz skaistu glazētu krāsns podiņu ar Mārtiņa Lutera attēlu, ar putnu, sievietes portretu, ziedu motīviem, Kristus simboliem, ziņo laikraksts "Druva".

Laikraksts raksta, ka šogad arheologi 21 kvadrātmetra platībā veica izrakumu aiz Ziemeļu priekšpils sienas. Arheoloģe Sandra Zirne pastāstījusi, ka 17.gadsimta zviedru plānos te esot tukša vieta. Domāts, ka arī stratēģiski tā atstāta tukša, taču izrādās, ka agrāk te bijušas ēkas.

Šovasar izrakts apmēram divu metru dziļumā un Zirne spriež - 17.gadsimts ir atklāts.

Atradumos esot daudz dzīvnieku kaulu no kādreizējām maltītēm, pīpju kātu. Protams, arī nauda. Šoreiz piecas monētas. Raunā pirmoreiz izrakta 17.gadsimta zviedru monēta ar caurumu vidū. Arī poļu monēta, kas varētu liecināt, ka arheologi tikuši līdz poļu laikam.

"Druva" raksta, ka saudzīgi arheoloģe iztinusi vērtīgāko atradumu dekoratīvu kalumu. "Pirmoreiz kas tāds atrasts. Tas ir unikāls atradums. Skaidrs, ka tas saistīts ar bīskapu, jo redzama viņa simbolika. Turpat līdzās bija brokāta lentītes," stāsta arheoloģe. Pagaidām par to, kas tieši bijis šis kalums, varot tikai minēt. Raunas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Andris Neimanis, to ieraugot, spriež, ka tā varētu būt kāda priekšnieka goda zīme.

Arheoloģe atklājusi, ka nākamvasar gribētos nevis rakt plašumā, bet dziļumā, lai saprastu, cik dziļi ir zemes pamatslānis. Viņa izsaka pārliecību, ka Raunas pils pamazām vien atklās gadsimtiem glabātos noslēpumus, vēsta laikraksts.