Pusaudzis basto un nemācās. Ko darīt?

Foto: AFI
Foto: AFI

Pirms kāda laika SievietesPasaule.lv lasītāja Žanete pie kāda raksta par pusaudžiem vērsās ar jautājumu, kā tikt galā ar pusaudzi, kuru, šķiet, vairs pilnīgi neinteresē skola. Pēc izrunāšanās seko solījums doties uz skolu un mācīties, bet tā tas arī paliekot tikai kā solījums.

Ko darīt situācijā, kad pusaudzis basto skolu un nemācās? Padomus dod krīžu un konsultāciju centra "Skalbes" psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Lasītājas Žanetes jautājums
:

Ko darīt situācijā, ja jaunais cilvēks (15 gadi) sarunās ar viņu it kā visu saprot un pat apņemās situāciju labot (atkal sākt mācīties un tomēr iet uz skolu), bet reālas darbības neseko. Tu runā un runā, izstāsti arī kā jūties šajā labirintā, uzzīmē arī iespējamo negatīvo bildi, kas neizbēgami sekos, ja nekas netiks darīts. Bet viss vienalga ir turpat. Ļaut konfrontēties ar radītās situācijas sekām un noskatīties, kā visam vispār tiek atmests ar roku, jo -" vairs taču neko nevar darīt". Ko gan iesākt mammai šajā situācijā, lai varētu reāli palīdzēt? Ar ko un uz ko motivēt, ja nekas nestrādā?

Psiholoģes Marijas Ābeltiņas atbilde:

Sveicināti, Žanete!

Jūsu mazajā vēstulīte, redzu sava veida izmisumu un nogurumu no tā, ka nekas nemainās un tiek bezgalīgi vadītas sarunas, kas nedod īsto rezultātu. Cik tas jocīgi neliktos, pārbaudiet cik sen Jūs pati esat atpūtusies, baudījusi dabu, lasījusi labas grāmatas un runājusies ar cilvēkiem, kuri Jūs iedvesmo? Bieži vien labi risinājumi nāk tad, kad esam pietiekami iekšēji spēcīgas, radošas un atvērtas jaunām idejām, ko grūti ir piedzīvot, ja esam pārstrādājušās, pārraizējušās, pārspringušas un velkam dzīvi kā smagu nastu. Gribu uzsvērt, ka katra situācija ar mācību grūtībām ir līdzīga, bet arī unikāla vienlaicīgi un lai varētu atrast vispiemērotāko un iedarbīgāko risinājumu, būtu nepieciešams zināt problēmas detaļas, taču mēģināšu dot vispārīgus ieteikumus, kas var būt uzvedinās Jūs uz jaunām domām, kas palīdzēs saskarsmē ar dēlu.

Cik saprotu, tad dēls basto skolu un nemācās. Risināt šo problēmu var no divām pusēm. Tātad pirmā pieeja - orientēšanās uz rezultātu. Šajā gadījumā jums abiem būtu jānoslēdz savdabīgs līgums, kur tiktu atrunāti mācību rezultātu uzlabošanas nosacījumi un jūsu abu pienākumi un tiesības . Piemēram, kādai jābūt atzīmei katrā priekšmetā, kādas sarunas ir jānovada ar katru skolotāju, lai būtu iespēja labot atzīmes pēdējā mācību mēnesī un kompensēt bastotās stundas, kāds būs apbalvojums dēlam (kaut kas, kas ir svarīgs pusaudzim, nevis lietderīgs, noderīgs un būtisks no mūsu, pieaugušo, viedokļa) par veiksmīgi vai ātrāk sasniegto rezultātu, kādi būs starpapbalvojumi, kādas ir soda sankcijas (tām ir jābūt samērīgām un detalizētām, neiet ārā no mājas nedēļu par vienu kavēto stundu ir nereāls un nesamērīgs sods, to būs grūti kontrolēt un tas maz ko dos rezultāta sasniegšanai) un citi punkti. Svarīgi atcerēties, ka vēlamām atzīmēm arī jābūt reālām, ja jūs vienosieties, ka mēneša laikā dēls izlabos visus "4" uz "9", tas visticamāk nenotiks un jūs abi piedzīvosiet vilšanos. Līgumu jānoformē rakstiski, jāparaksta un tā punkti patiešām jāpilda abām pusēm, bez izņēmumiem.

Otrs problēmas risināšanas veids - orientēšanās uz cēloņiem. Mācību grūtības var būt saistītas ar ļoti dažādiem iemesliem - kaislīga pirmā iemīlēšanās, samilzuši konflikti skolā, veselības traucējumi, draugu nelabvēlīgā ietekme un citi. Cēloņu izzināšana ļauj mums atrast vispiemērotākos veidus, kā atrisināt problēmu ilgtermiņā, taču īstermiņā ieteicama orientēšanās uz rezultātu.

Atzīmēšu vēl, ka piekrītu, dažkārt ir nepieciešams bērniem un pusaudžiem dot piedzīvot savas rīcības sekas, tomēr jo mazāks bērns, jo organizētākiem no vecāku puses būtu jābūt "piedzīvošanas" apstākļiem. 15 gadi ir vecums, kad pusaudzis daudz ko ir spējīgs darīt un izlemts pats, bet tomēr šis vēl nav tas vecums, kad viņš spēj pilnībā uzņemties atbildību.

 src=