Prezidents: Cēsis ir izcila vieta dzīvei un personīgajai izaugsmei
Trešdien, 23.jūlijā, atklājot diasporas jautājumiem un reemigrācijai veltīto konferenci "Cēsis pasaulē", Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš akcentēja Cēsu sakārtotās izglītības sistēmas nozīmi aizbraukušo tautiešu aicināšanā atpakaļ, kā arī uzsvēra, ka Cēsis ir izcila vieta dzīvei un personīgajai izaugsmei, pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informēja Cēsu novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.
"Cēsīs ir lieliski sakārtota izglītība, kas man rada pārliecību par intelektuālo uzņēmējdarbības jomu attīstību. Šeit arī ir lieliska vieta ieguldījumiem, jo pēdējo laiku notikumi parāda, ka šī teritorija ir tieša Austrumeiropas daļa, kur ir droša vide ar lielām iespējām eksportam," sacīja prezidents.Pēc viņa teiktā, Cēsīs esot laba bāze rūpnieciskajai darbībai - vieta, kas pielāgota ES struktūrfondu apguvei kā arī teritorijas ar piekļuvi dzelzceļam. Prezidents arī solīja pielikt pūles, lai veicinātu cilvēkos sapratni par to, ka Cēsīs ir lieliska iespēja attīstīt uzņēmējdarbību, jo viņš uzskatot, ka rūpniecisko teritoriju attīstība Cēsīs neesot utopija.
Tas ilgtermiņā ļaušot veicināt, gan diasporas atgriešanos, gan jaunu cilvēku piesaisti novadam.
"Es aicinātu visus, kas saistīti ar Cēsīm, izmantot iespējas, ko mums sniedz šī lieliskā vieta un darītu visu, lai pēc desmit gadiem šeit būtu daudz jauni cilvēki, kas ar savu prātu un darbaspējām attīstījuši Cēsis tādā līmenī, lai mēs lepotos ar šo vietu kā izcilu vietu dzīvei, darbam, mācībām un izjustu lielu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Novēlu novada vadībai izturību un veiksmi, attīstot milzīgo Cēsu potenciālu. Mēs, pārējie, centīsimies no sirds palīdzēt," uzsvēra prezidents.
Kā savā uzrunā norādīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, tieši izglītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas ļauj Cēsīm konkurēt, piesaistot aizbraukušos. "Jo nereti, ja jāizvēlas starp bērnu laišanu Lielbritānijas vai Latvijas skolās, vecāki tomēr vēlas, lai viņu bērni mācās latviski, un Cēsīm ir lieliska bāze, ko piedāvāt," skaidroja Rozenbergs.
Viņš arī piebilda, ka Cēsis pašas aktīvi sākušas diasporas uzrunāšanu, vadoties pēc principa, ka "svarīgi ir apzināt savējos un pirmajiem pasniegt roku". Tas esot būtiski, lai parādītu cilvēkiem, ka viņi nav aizmirsti, kā arī, lai veicinātu saiknes izveidi ar mājām, vienlaikus informējot diasporu par investīciju iespējām dzimtajā pusē.
Kā galvenos darbus, kas vēl jāpaveic, lai veicinātu tautiešu atgriešanos, Rozenbergs minēja mājokļu politiku novadā, lai palielinātu īrei pieejamo dzīvokļu un māju skaitu, mobilitātes plānu, kas veicinātu ātru un efektīvu sabiedriskā transporta sistēmas izveidi, kas cilvēkiem ļautu brīvāk pārvietoties, strādājot, piemēram, Rīgā un vakarā atgriežoties reģionos. Tāpat esot nepieciešama industriālo teritoriju revitalizācija, lai uzņēmēji varētu radīt jaunas darba vietas.
Arī Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) priekšsēdētājs Jānis Kukainis savā uzrunā akcentēja nepieciešamību pēc iniciatīvas uzņemšanas ilgtermiņa un ilgtspējīgu sakaru izveidošanā ar diasporu, kas būtu lietderīga un izdevīga visām iesaistītajām pusēm. "Nedrīkst visu gaidīt no valsts," piebilda Kukainis, norādot, ka Cēsu novads ir lielisks piemērs aizbraukušo uzrunāšanā. "Man ir prieks par Cēsīm," uzsvēra PBLA priekšsēdētājs.
Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers sacīja, ka "emigrācija nenozīmē zaudējumus, ja tiek pielietoti pareizi mehānismi".
Viņš arī izcēla faktu, ka aizbraukušo vidū jāsekmē latvietības saglabāšana, kas sākoties ar kontaktu uzturēšanu no Latvijas, tāpēc konference "Cēsis pasaulē" un "Vispasaules cēsnieku dienas" esot brīnišķīgas iniciatīvas, ar kurām "Cēsu novada dome ir spērusi platu soli priekšā citām". Austers vienlaikus arī aicināja domāt par cēsnieku pasākumu rīkošanu visā Eiropā.
Uz sarakstu
