Premjers kā iespējamākās nodokļu izmaiņas min PVN izlīdzināšanu un nekustamā īpašuma nodokļa celšanu
Iespējamākās nodokļu izmaiņas nākamgad ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izlīdzināšana, atsakoties no samazinātās likmes, un nekustamā īpašuma nodokļa celšana, intervijā laikrakstam "Diena" atzinis premjers Valdis Dombrovskis (JL).
"Finanšu ministrija pie šī jautājuma strādā. Pamatā ir runa par PVN samazinātajām likmēm un nekustamā īpašuma nodokli. Kad mums būs gala konsolidācijas apjoms, mēs arī varēsim skatīties, kādi pasākumi tiks ieviesti. Provizoriski tie ir patēriņa un īpašuma nodokļi. Par samazinātajām PVN likmēm ir saņemti nozaru iebildumi. Katra nozare aktīvi lobē, lai šajā nozarē tiktu saglabātas samazinātās PVN likmes. Mēs uzdevām Finanšu ministrijai sagatavot iespējamos alternatīvos risinājumus, kas paredzētu atteikšanos no PVN samazināto likmju atcelšanas," stāstījis politiķis.Taujāts, kāda tieši ir "Vienotības" pozīcija, premjers sacījis: "Vienotības" pozīcija ir, ka mums ir jāturpina starptautiskā aizdevuma programma un jānodrošina budžeta deficīta samazināšana līdz 6% no iekšzemes kopprodukta. Provizoriskais konsolidācijas apjoms varētu tikt nodrošināts par vienu trešdaļu uz nodokļu pasākumiem un divām trešdaļām uz izdevumu samazināšanas rēķina."
"Būsim godīgi - "Vienotības" piedāvājums ir ļoti cieši saistīts ar valdības piedāvājumu. Ēnu ekonomikas samazināšana, investīciju piesaiste, valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošana - tas viss var mazināt nepieciešamību pēc fiskālās konsolidācijas, bet šādus pasākumus mēs budžetā varam iekļaut tikai tajā brīdī, kad jau redzam reālo fiskālo efektu," piebildis premjers.
Savukārt vaicāts, kāpēc cilvēkiem pirms šīm vēlēšanām vajadzētu ticēt, ka pensijas vairs netiks samazinātas, Dombrovskis taisnojies, ka "toreiz, pagājušajā vasarā, ar aizdevējiem vēl nebija panākta vienošanās par konsolidācijas apjomu un no tā izrietošajiem pasākumiem. Taču par šiem pasākumiem vienošanās tika panākta ļoti plaša - to atbalstīja visas koalīcijas partijas, nevalstiskais sektors, arī Latvijas Pensionāru federācija. Šī vienošanās ļāva nodrošināt starptautiskā aizdevuma programmas turpināšanu un izvairīties no krietni negatīvāka scenārija, tajā skaitā krietni negatīvākām sociālajām sekām".
"Pašlaik mums ir provizoriski zināms konsolidācijas apjoms, par kuru ir runa - tie ir 350 līdz 390 miljoni latu. Attiecībā uz sociālo budžetu ir sagatavoti Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālā budžeta ilgtspējas nodrošināšanai. Šie priekšlikumi nesatur neko saistītu ar pensiju samazināšanu. Paredzamais fiskālais efekts no šo priekšlikumu īstenošanas nākamā gada budžetā ir neliels - ap 11 miljoniem latu, tieši tāpēc ir sagatavots šis papildu priekšlikums par iemaksu samazināšanu 2.līmeņa pensiju plānos. To mēs paredzam kā īstermiņa pasākumu uz 2011. un 2012.gadu," informējis Ministru prezidents.
Runājot par vienošanās pārskatīšanu ar starptautiskajiem aizdevējiem, Dombrovskis uzsvēris, ka "jau stājoties premjera amatā, mans uzstādījums bija, ka vienošanās ir jāpārskata. Pirmais uzdevums bija mainīt budžeta deficīta griestus - sākotnējā vienošanās paredzēja pagājušajā un šajā gadā 5% IKP deficītu, nākamgad - 3%. Mēs panācām vienošanos par 8,5% IKP deficītu šogad un 6% nākamgad, tātad - krietni pakāpeniskāku fiskālās konsolidācijas ceļu."
"Protams, vienmēr ir nianses, ko var pārskatīt. Piemēram, daudz pieminēto publiskās-privātās partnerības jautājumu. Ja ir labi, nevis Dienvidu tilta tipa projekti, par to varētu runāt. Tas, kas ir jāpārskata un pie kā jau tiek strādāts, ir aizņēmuma saņemšanas grafiks. Ir jāatver jautājums par šo finanšu sektora stabilizācijas rezervi, ko, manuprāt, varētu samazināt," piebildis politiķis.
Uz sarakstu
