LPS: VK norādītie trūkumi par skolēnu pārvadājumiem vērsti uz seku konstatāciju, nevis cēloņu analīzi

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.

Rīga, 3.dec., LETA. Valsts kontroles (VK) revīzijā par skolēnu pārvadājumiem norādītie trūkumi pamatā ir vērsti uz seku konstatāciju, nevis uz to cēloņu analīzi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis (LZS).

Viņš skaidro, ka pašvaldības, organizējot skolēnu pārvadājumus, ņem vērā apstākļu kopumu - ceļu stāvokli, skolu attālumu, sabiedriskā transporta tīklu un kursēšanas grafiku un pats galvenais - lai neviens bērns nepaliktu uz ielas.

"Izvērtējot visus šos apstākļus, top arī skolēnu pārvadāšanas maršruti, kas kādreiz nozīmē arī garāku laika posmu ceļā. Pašvaldības skolēnu pārvadājumu organizēšanu pārskata ikdienas darbā - mainās skolēnu skaits, iespējams, citi apstākļi, bet bērna vajadzībām jebkurā situācijā jāpaliek pirmajā vietā," pauž Kaminskis.

Viņš atzīmē, ka revīzijā netiek norādīts, ka valstī maršruta tīkls kopš 2007.gada, kad tika pieņemts Sabiedriskā transporta likums, tiek organizēts bez ekonomiskā pamatojuma. Rezultātā ik gadu veidojoties 10 līdz 15% finansējuma deficīts, ko pilnībā vai daļēji sedz no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem.

"LPS regulāri aicinājusi atbildīgās ministrijas - Finanšu un Satiksmes - pārskatīt sabiedriskā pakalpojuma dotācijas bāzes noteikšanas principus, jo apzināti samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumu bāzi, tiek samazināta sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, tostarp, skolēnu pārvadājumiem. Šī sistemātiskā nepilnība liek pašvaldībām izveidot un uzturēt savu autotransporta parku ar vairāk nekā 400 vienībām, izstrādājot papildu maršrutu tīklu," norāda priekšsēdis.

Tāpat viņš vērš uzmanību uz VK norādi, ka tikai atsevišķos gadījumos skolēni izglītības iestādēs nokļūst, izmantojot sabiedriskā transporta pakalpojumus. Taču, Kaminska ieskatā, tajā pašā laikā neesot noskaidrots, kāpēc valsts nepilda Sabiedriskā transporta pakalpojuma likumā noteiktās prasības, kas nosaka, ka maršruta tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to darba laikā.

Kaminskis arī norāda, ka līdz šim neviena uzraugošā valsts institūcija nav izvērtējusi vai "Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam" fiksētais rādītājs, ka tiks nodrošināta sabiedriskā transporta pakalpojumi tādā līmenī, ka pagasti tiks savietoti ar novadu centriem vismaz divas reizes dienā, spēj nodrošināt arī skolēnu pārvadājumus. Tāpat neesot izvērtēts, kādēļ šis rādītājs netiek pildīts.

"Neapšaubāmi, skolēnu drošība ir prioritāte, par ko LPS norādījusi jau gadiem, ilgstoši uzsverot, ka pamatjautājums ir valsts vietējo un pašvaldību autoceļu kritiskais stāvoklis. To remontdarbu finansēšanai pašvaldībās mērķdotāciju apjoms nesasniedz pat pusi no pirmskrīzes laika. Rezultātā vairāk nekā 40% valsts vietējo un pašvaldību autoceļu tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs. Taču, pildot Izglītības likuma prasības pašvaldībām skolēnu, pārvadājumi ir jānodrošina," pauž pašvaldību pārstāvis.

Vienlaikus LPS atzinīgi vērtējot VK viedokli, ka skolēnu pārvadājumu plānošanu un īstenošanu, pašvaldībām būtu iespējams organizēt, izvērtējot dažādas alternatīvas, jo "tas dzīvē arī tiek darīts, visbiežāk bērna vajadzības liekot augstāk par finansiālo pamatojumu."

Tāpat LPS uzskata, ka izmantojami abi transporta pakalpojumi veidi - skolēnu un sabiedriskā transporta, jo jau iepriekš konstatēts, ka pastāv risks, ka pārņemot skolēnu maršrutus, ieņēmumi no biļešu pārdošanas nesegs papildu izdevumus.

Pašvaldības uzskata, ka nekavējoties būtu jāizstrādā mehānisms sadarbībai starp Satiksmes ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, plānošanas reģioniem un pašvaldībām skolēnu pārvadājumu plānošanā.

Tāpat būtu nepieciešams izvērtēt iespējamos normatīvo aktu grozījumus, kas pašvaldībām dotu iespējas legāli kompensēt izdevumus privātām personām nokļūšanai uz mācību iestādi, vietās, kur valsts nespēj nenodrošināt optimālus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Jau vēstīts, ka VK revīzijā par pašvaldību rīcību, nodrošinot skolēnu pārvadājumus, konstatējusi, ka pašvaldību organizētajos skolēnu pārvadājumos nav izpratnes par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām.

"Pašvaldībām organizējot skolēnu pārvadājumus, pārsvarā tiek izvēlēts viens risinājums visiem, un izvēles pamatā nereti ir konkurence ar kaimiņu pašvaldībām par skolas bērniem un naudu, kas seko skolēniem, nevis izpratne par bērnu atšķirīgajām situācijām un vajadzībām. Neracionālās un nepārdomātās skolēnu pārvadājumu organizēšanas dēļ skolēni ir spiesti ceļā uz un no skolas pavadīt ļoti ilgu laiku. Tas atstāj negatīvu ietekmi uz skolēnu veselību un mācību procesa kvalitāti. Šāda pieeja skolēnu pārvadājumu plānošanai atstāj rūpes par bērnu drošību un viņiem pieejamās izglītības kvalitāti otrajā plānā, kas nav pieļaujami," norāda VK.