"KPV LV" apņēmusies skolas un bērnudārzus nododot valsts pārziņā un radikāli samazināt valsts augstskolu skaitu

Rīga, 17.maijs, LETA. Partija "KPV LV" savā priekšvēlēšanu programmā ir apņēmusies ievērojami reformēt izglītības nozari, skolas un bērnudārzus nododot valsts pārziņā, kā arī radikāli samazināt valsts augstskolu skaitu, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs Atis Zakatistovs.

Izglītībā neviena reforma līdz šim nav pabeigta, uzskata Zakatistovs. Katrs ministrs nāk un uzsāk arvien jaunas reformas, bet nekas netiek pabeigts, jo izglītības sistēmai ir 122 saimnieki - 119 pašvaldības, Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības kvalitātes dienests un Izglītības satura centrs. Lai pabeigtu kādu izglītības reformu, visām šīm iesaistītajām personām ir jāvienojas.

"Domāju, ka patlaban tas ir neiespējami. Mēs uzskatām, ka izglītībai ir jāpāriet valsts pārziņā. Latvijai jāspēj ieviest vienotu izglītības programmu, kas nodrošinātu paredzamas kvalitātes izglītību un vienlīdzīgas iespējas ikvienam mūsu valstī dzīvojošajam bērnam. Tad varēs pabeigt izglītības reformas, skolu tīkla sakārtošanu, pedagogu algu reformu," uzskata "KPV LV" līdzpriekšsēdētājs.

"KPV LV" konsekventi iestājas par pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Jau 1990.gadā vajadzēja pāriet uz mācībām latviešu valodā, tad šobrīd mums būtu vieglāk. Valoda ir nācijas izdzīvošanas jautājums, tas nav skolēnu ērtības jautājums. Bez kopējas valodas Latvijas tauta pazudīs, uzsver Zakatistovs.

Šobrīd Latvija ir pasaules līdere valsts augstskolu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju, taču neviena no mūsu augstskolām nav pasaules 800 labāko augstskolu vidū. Tikai apvienojot un efektīvi izmantojot valsts līdzekļus, būs iespējams būtiski uzlabot augstākās izglītības kvalitāti. Augstākās izglītības ziņā Latvijā Jelgava konkurē ar Rīgu, nevis Latvija ar Igauniju. Patlaban ir ļoti liela programmu pārklāšanās, ir neefektīvs līdzekļu sadalījums. Šobrīd augstākās izglītības sistēmā studentu skaits samazinās. Augstskolas tiek pie naudas caur programmām, tāpēc programmu ir ļoti daudz. Pasniedzēji ir vieni un tie paši, viņi kā bites skrien no vienas augstskolas uz otru un visur māca vienu un to pašu. Doktorantūras līmenī vien atsevišķās nozarēs ir padsmitos skaitāmas paralēlas apmācības programmas. Pasaulē ir labi piemēri, kā tikt ar šo haosu galā. Piemēram, Īrijā ir tikai viena valsts augstskola - Īrijas Nacionālā universitāte ar filiālēm, norāda Zakatistovs.

"KPV LV" uzskata, ka ir jāsāk domāt par augstāko izglītību valstiski. Un to var izdarīt, apvienojot valsts augstākās mācību iestādes vienā - Latvijas Nacionālajā universitātē. Pašreizējās valsts augstskolas kļūtu par Latvijas Nacionālās universitātes filiālēm. Tajā vienlaikus varētu mācīties 50 000 studentu. Tad varētu skatīties, kur pārklājas programmas, kā var labākajiem mācību spēkiem nodrošināt pilnu slodzi, kā apmācības procesā var iesaistīt modernās tehnoloģijas, veidot pasaulē konkurēt spējīgu augstāko izglītību.

Visa intervija ar Zakatistovu lasāma aģentūras LETA mājaslapas sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/133EE23B-A455-3BF9-A91B-C45FA75C5A44/)