KNAB: Jebkuru filmu saistībā ar politiķiem var traktēt kā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir saņemts un sākts izvērtēt SIA "Lattelecom" lūgums skaidrot, vai režisora Jāņa Vingra īsmetrāžas spēlfilma "Pēdējais Lāčplēsis" nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju un vai uzņēmums to drīkst skatītājiem piedāvāt, nepārkāpjot tiesību aktus.
Kā intervijā aģentūrai LETA teica KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, šobrīd, izvērtējot situāciju, varētu teikt, ka jebkuru filmu politiķu priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, vienalga, vai tā celtu viņa reitingu sabiedrības acīs, vai tieši otrādi - mazinātu, var traktēt kā priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu."Materiāla izvietošana publiskā vai daļēji publiskā vidē, kāds varētu būt šis "Lattelecom" maksas pakalpojums, tas ir ļoti diskutabls jautājums, ko lielā mērā varētu pielīdzināt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai. Vēl jāņem vērā, ka "Lattelecom" aptuveni 51% pieder valstij, kas šo situāciju padara vēl diskutablāku," norādīja Vilks.
KNAB amatpersona atklāja, ka uzņēmums KNAB lūdzis izziņu administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. "Tas nozīmē, ka mums šo uzziņu nācās saskaņot arī ar Valsts kanceleju. Pāragri komentēt, kā šo uzziņu izdosies saskaņot ar Valsts kanceleju, tomēr rodas šaubas par to, kas tā ir par darbību un kāpēc šādas filmas demonstrēšanu vajadzētu veikt priekšvēlēšanu aģitācijas laikā," sacīja Vilks.
LETA jau ziņoja, ka "Lattelecom" interaktīvās televīzijas videonomā vairs nav pieejama šī filma, kas skatītājiem tika piedāvāta no 3.septembra. Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja SIA "Lattelecom" Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu vadītāja Līga Bite, ņemot vērā priekšvēlēšanu laiku un filmas saturu, "Lattelecom" ir lūgusi atbildīgo iestāžu atzinumu, vai filma nav klasificējama kā politiska aģitācija.
"Jau iepriekš esam līdzīgi rīkojušies, saņemot piedāvājumu pārraidīt filmu par kādu politiķi. Arī tad vērsāmies KNAB, lai noskaidrotu, vai filma nav uzskatāma par priekšvēlēšanu aģitāciju un vai mēs to drīkstam skatītājiem piedāvāt, nepārkāpjot tiesību aktus," skaidroja Bite.
Pēc viņas teiktā, filmas "Pēdējais Lāčplēsis" ievietošana "Lattelecom" interaktīvās televīzijas videonomā bija pārpratums, kas radies darbinieces tehniskas kļūdas dēļ, jo vēl nebija pabeigta filmas satura izvērtēšana, kā arī ar filmas izplatītāju vēl nebija noslēgts līgums.
Savukārt filmas režisors stāstīja, ka jau kopš vasaras notikušas sarunas ar "Lattelecom" par filmas piedāvāšanu televīzijas skatītājiem un lēmumu no rudens filmu iekļaut saturā pieņēmis "Lattelecom".
Vingris iepriekš pastāstīja, ka viņam 3.septembrī zvanīts no uzņēmuma un stāstīts, ka filma "Pēdējais Lāčplēsis" ir iekļauta testa režīmā, taču līgumu bija paredzēts parakstīt pagājušajā nedēļā.
"Acīmredzami, ka bijis rīkojums no augšas, lai filmu izņemtu ārā," sacīja Vingris, piebilstot, ka jau iepriekš viņam vairāki cilvēki teikuši, ka "Lattelecom" piedāvājumā filmu nebūs iespējams iekļaut, jo daudzi saskata Dr.Šņukurā līdzību ar bijušo ekspremjeru Aigaru Kalvīti (TP), kurš darbojies arī "Lattelecom" padomē.
Paradoksālie notikumi, kas ar filmu "Pēdējais Lāčplēsis" sākās pirms trīs gadiem, turpinās, uzsvēra Vingris, paužot sašutumu par to, ka viens cilvēks ir bezspēcīgs šādu notikumu priekša. Jau ziņots, ka filmas veidošanu Vingris sāka 2007.gadā, kad Nacionālais kino centrs filmas veidošanai piešķīra finansējumu, taču nākamajā gādā filma Nacionālā kino centra konkursā netika pielaista pie projekta prezentācijas, līdz ar to režisors meklēja citus ceļus, kā pabeigt filmu. Filma tika pabeigta, filmēšanas grupai strādājot par brīvu. No pirmās filmēšanas dienas līdz pirmizrādei kopumā pagāja trīs gadi.
"Pēdējais Lāčplēsis" pirmizrādi piedzīvoja šā gada 25.februārī kinoteātrī "Rīga". Īsfilma ir 23 minūtes gara. Filmā Lāčplēsi atveido aktieris un režisors Mārtiņš Eihe, Dr.Šņukuru atveido Guntis Pilsums, Sprīdīti - Aleksandrs Radzēvičs, Maiju - Dana Dombrovska, Raini - Agris Māsēns, princesi - Dace Everss, bet Antiņu atveido dziedātājs Kārlis Būmeistars.
Ja Lāčplēsis būtu komiksa varonis, tad filma "Pēdējais Lāčplēsis" būtu šī komiksa stilizācija. Filmas veidotāji spēlējas ar dažādiem arhetipiskiem latviešu varoņiem no Andreja Pumpura, Raiņa un Annas Brigaderes radīto tēlu galerijas un klišejām, kas raksturo latviešu sabiedrības vairākuma uzskatu par politiķiem kā elitāru, noslēgtu kastu, kam ne tikai nepiemīt pozitīvas īpašības, bet kura ir arī bīstama.
Īsfilmas galvenais varonis ir Dr.Šņukurs, kurš Latvijā pārņēmis varu un novedis valsti līdz iznīcībai, tādēļ ir nepieciešama Lāčplēša atgriešanās, lai noliktu vīru ar šņukuru pie vietas. Filma stāsta par Lāčplēsi, kurš beidzot ir augšāmcēlies no Daugavas un kopā ar labajiem filmu varoņiem cīnās pret sliktajiem tēliem.
2008.gadā topošā filma raisīja neizpratni politiķu vidū, kuri galvenā varoņa tēlā sazīmēja ekspremjera Kalvīša vaibstus. Savukārt Kalvītis iepriekš aģentūrai LETA atzina, ka ir labi, ka viņš izmantots kā prototips topošajā īsmetrāžas spēlfilmā "Pēdējais Lāčplēsis". "Ja jau par mani uzņem filmas un zīmē karikatūras, tad tas nozīmē, ka esmu dzīvs politiķis," savulaik sacīja Kalvītis.
Filmas operators ir Uldis Jancis, mākslinieks - Jurģis Krāsons, kostīmu māksliniece - Sandra Sila, grims - Dzintra Bijubena, datorgrafika - Arnis Hāgendorfs, mūzika - Andris Vilcāns un citi.
Uz sarakstu
