FM sola, ka ienākumu deklarēšana diferencētā neapliekamā minimuma kontekstā nebūs sarežģīta
Ieviešot diferencēto ar nodokļiem neapliekamo minimumu, iedzīvotājiem pārmaksu atgūšanai būs jādeklarē ienākumi, taču Finanšu ministrija (FM) sola, ka tas nebūs sarežģīti.
Iedzīvotāji, portālā "Latvija.lv" pieslēdzoties elektroniskajai deklarēšanās sistēmai, redzēs jau automātiski aizpildītu gada ienākumu deklarāciju, tai skaitā gadā pienākošos neapliekamo minimumu un nodokļa pārmaksu, ja tāda veidojas. Iedzīvotājiem atliks tikai ievadīt bankas konta numuru, uz kuru tiks pārskaitīta nodokļu pārmaksa. Tiem, kuriem nav iespēju nodokļu deklarāciju iesniegt elektroniski, būs iespēja to izdarīt klātienē visās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) filiālēs, tikai norādot savu konta numuru, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Viņš skaidroja, ka priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei. Iesniegtais piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Tāpat būtisks pagrieziena punkts būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū, vērtēja FM pārstāvis.
Viņš skaidroja, ka FM priekšlikums paredz ieviest diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski līdz 2020.gadam. 2016.gadā, tāpat kā līdz šim, tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā. Nākamā gada sākumā nodokļu maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) - neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz pie darba algas virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.
2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts uz 60 eiro mēnesī. Tai pašā laikā tiek palielināts maksimāli piemērotais diferencētais neapliekamais minimums uz 115 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka strādājošais, kurš saņem zemu darba algu, 2017.gadā saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu. Tas kompensēs ieņēmumu samazinājumu gada griezumā, kas radīsies mēnesī piemērotā neapliekamā minimuma samazināšanas rezultātā. Tas pats notiks 2018. un 2019.gadā, līdz 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums būs nulle, bet maksimāli piemērotais neapliekamais minimums - 160 eiro mēnesī.
Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī (bez apgādībā esošām personām) 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 66,7 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā. Tātad kopumā šī strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā.
Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu 441,6 eiro apmērā. Savukārt strādājošā bez apgādībā esošām personām ar lielu bruto algu, piemēram, 1500 eiro mēnesī, neto ienākums samazināsies tikai nedaudz. 2017.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 3,4 eiro mēnesī, 2018.gadā un turpmāk līdz 2020.gadam - par 4,6 eiro mēnesī.
FM vērš uzmanību, ka dažās Eiropā Savienības valstīs, piemēram, Lietuvā, Rumānijā un Slovākijā, jau tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums. Diferencēto neapliekamo minimumu piemēro arī Zviedrijā, Beļģijā un Slovēnijā, bet šajās valstīs paralēli pastāv arī progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes.
FM arī atzīmē, ka neapliekamais minimums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs. 2015.gadā Latvijā tas ir 75 eiro mēnesī, Lietuvā - 166 eiro mēnesī, kas tiek piemērots atkarībā no ienākuma līmeņa, un Igaunijā - 154 eiro mēnesī. Turklāt nevienā no Eiropas Savienības valstīm ar nodokli neapliekamais minimums nav zemāks par atvieglojumu par apgādībā esošām personām.
FM arī paskaidro, ka jau tagad nodokļu maksātāji ar zemām darba algām un vairākiem apgādājamiem nevar pilnībā izmantot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, jo viņu ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par IIN atvieglojumu summu. Pēc FM aprēķiniem, no kopējā nodokļu maksātāju skaita, kuriem ir apgādībā esošas personas, 32,4% ir nodokļu maksātāji, kuru ienākumi no algota darba nepārsniedz 360 eiro mēnesī, un aptuveni 36,9% no visiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir apgādībā esošas personas, nevar izmantot IIN atvieglojumus, jo viņu darba alga ir mazāka par IIN atvieglojumu summu.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) rosinājis no nākamā gada paaugstināt IIN maksātāja mēneša neapliekamo minimumu par 10 eiro. Tādējādi mēneša neapliekamais minimums varētu būtu 85 eiro. Tāpat tika izteikts priekšlikums paaugstināt minimālo algu no 360 eiro līdz 380 eiro. Par šiem jautājumiem valdība vēl turpinās diskusijas, uzklausot arī sociālo partneru viedokļus.
Uz sarakstu
