Eiropas latviešu apvienība satraukta par pilsoņu pastiprinātu atsvešināšanos no Latvijas valsts
Eiropas latviešu apvienības (ELA) biedru organizāciju sanāksmē Amsterdamā, piedaloties 13 delegātiem no septiņām ELA biedru organizāciju valstīm, pieņemta rezolūcija, kurā tiek pausts satraukums par Latvijas pilsoņu pastiprinātu atsvešināšanos no Latvijas valsts un tajā notiekošajiem politiskajiem procesiem, aģentūru LETA informēja apvienības priekšsēdētāja Dace Timmele-Luters.
ELA uzskata, ka pie tā lielā mērā vainojama Latvijas politiķu neapdomība un nolaidība. Latviešu diasporas organizācijas iegulda lielus līdzekļus, lai motivētu pilsoņus piedalīties 10.Saeimas vēlēšanās un tādējādi mazinātu augošo atsvešinātību, lai gan vēlētāju mobilizācija ir uzdevums, ar kuru galvenokārt būtu jānodarbojas pašām partijām.ELA šā gada jūnija sākumā nosūtīja deviņām lielākajām Latvijas partijām vēstuli ar aicinājumu sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri ir svarīgi ārzemēs dzīvojošiem latviešiem. Līdz ELA biedru organizāciju sanāksmei atbilde tika saņemta tikai no trim politiskajiem spēkiem - Tautas partijas, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Visu Latvijai!". "Uzskatām, ka pārējo partiju ignorance ir liecība vai nu apzinātai vēlētāju ignorēšanai, vai arī kapacitātes trūkumam," norāda Timmele-Luters.
ELA aicina partijas, kurām ir svarīgas vēlētāju balsis ārpus Latvijas, rīkoties aktīvāk un izlēmīgāk, sadarbībā ar diasporu organizācijām organizējot regulāras debates arī starpvēlēšanu periodā, kā arī īstenojot pasākumus, lai atvieglotu vēlētāju līdzdalību vēlēšanās, piemēram, ieviešot Vēlētāju reģistru arī Saeimas vēlēšanās un izveidojot elektroniskās balsošanas sistēmu. Ņemot vērā lielo ārvalstīs dzīvojošo pilsoņu skaitu, nākamajās Saeimas vēlēšanās būtu jāizveido atsevišķs vēlēšanu apgabals ārpus Latvijas, uzskata ELA priekšsēdētāja.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, Vēlētāju reģistrs tika izveidots un pirmo reizi lietots 2005.gada pašvaldību vēlēšanās, bet 2006.gadā, vēlot 9.Saeimu, parlaments nolēma, ka vēlētāju aktivitāte būs augstāka, ja viņiem nebūs jādodas balsot uz noteiktu vēlēšanu iecirkni blakus savai deklarētajai dzīves vietai.
Patlaban Vēlētāju reģistrs tiek lietots pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet Saeimas vēlēšanās balsot var doties uz jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārzemēs, saņemot speciālu spiedogu pasē.
Cimdars neatbalsta ierosinājumu veidot atsevišķu vēlēšanu apgabalu ārpus Latvijas, jo ārzemēs reģistrēto vēlētāju skaits būtu pietiekams labi ja vienam Saeimas deputāta mandātam, jo no attiecīgā vēlēšanu apgabala ievēlamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli balsotāju skaitam tajā.
Uz sarakstu
