Dūklavs Beļģijā sola darīt "visu iespējamo" tiešo maksājumu izlīdzināšanai
Latvija "neatlaidīgi darīs visu iespējamo", lai panāktu vienlīdzīgus platību maksājumus, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem, šodien uzstājoties Briselē notiekošajā neformālajā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības ministru diskusijā par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Ministrs norādīja, ka jāatsakās no līdz šim pastāvošajiem maksājumu sadales principiem, jaunajiem rādītājiem par pamatu ņemot valsts ekonomiskos kritērijus. Tāpat arī pašreizējais aprēķinu princips būtu jāatceļ vai kardināli jāpārskata, jo tas vēl vairāk palielina pastāvošo nevienlīdzīgo saņemamā ES atbalsta apjomu uz vienu hektāru starp dalībvalstīm.Eiropas Savienības Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs, kurš arī piedalījās neformālajā ministru apspriedē, uzklausīja šo viedokli un izteica izpratni Latvijas aizrādījumam Eiropas Komisijai par gauso likumdošanas saskaņošanas gaitu, kas nereti negatīvi ietekmē lauksaimnieku darba plānošanu.
Kā ziņots, platību maksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru, tikmēr atsevišķās ES valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Latvijas zemnieki uzskata, ka šie maksājumi ir diskriminējoši, kā arī neizdevīgi aprēķināti, kā atskaites periodu izmantojot gadus, kad Latvijas lauksaimniecībā notika pāreja no kolektīvās uz individuālo saimniekošanu.
Tikmēr Lauku atbalsta dienesta apzinātā informācija liecina, ka šogad uz Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem pietiekušies 66 304 pretendenti, savukārt pērn tika saņemti 68 348 iesniegumi, bet 2008.gadā - 71 467 iesniegumi. Pieteikumu skaits katru gadu samazinās, tomēr vērojama lauksaimniecības uzņēmumu apsaimniekoto zemju platību paplašināšanās, kas skaidrojams ar daudzu zemnieku lēmumu savu zemi pārdot vai iznomāt.
Uz sarakstu
