Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolā pilnveidos iekšējo kontroli neattaisnoto mācību stundu kavējumu uzskaitē
Viņš norādīja, ka katra izglītojamā neattaisnoto kavējumu iemesls tiek izskatīts individuāli, ņemot vērā sarežģītus ģimenes apstākļus, sociāli ekonomiskos apstākļus, audzēkņa motivāciju.
"Mēs regulāri sadarbojamies ar pašvaldību dienestiem, vecākiem, aizbildņiem un pašu izglītojamo, motivējot viņu turpināt mācības. Šāda sadarbība ir laikietilpīga, bet ne vienmēr ir rezultatīva. Informācija VIIS par neattaisnotiem kavējumiem tika ievadīta daļēji, ņemot vērā iepriekš minētās sadarbības rezultātus ar konkrēto izglītojamo un viņa vecākiem," skaidroja Zvejnieks, piebilstot, ka kārtības un procesu organizēšana ir nepārtraukti pilnveidojams process.
Runājot par VK revīzijā konstatēto faktu, ka paaugstinātas stipendijas saņem audzēkņi arī par viduvējām sekmēm, direktors uzskata, ka ir jāvērtē plašāks konteksts.
"Audzēkņu sekmība, iestājoties profesionālās izglītības iestādēs, ir zemāka, nekā stājoties vidusskolās, līdz ar to bieži vien viduvējas atzīmes audzēkņiem var būt progress un sasniegums pret iepriekšējo pieredzi un rezultātiem. Izglītojamiem arī ar viduvējām sekmēm stipendijas saņemšana ļoti bieži ir kā sociālā atbalsta mehānisms, savukārt būtiski palielinātu stipendiju, atbilstoši iekšējiem izstrādātiem kritērijiem, saņem izglītojamie, kuriem ir augsti mācību sasniegumi un dalība sabiedriskās aktivitātēs," stāstīja Zvejnieks.
Viņš piebilda, ka sniegt universālu atbildi par visiem izglītojamiem, kam ir viduvējas sekmes, nav iespējams. Izglītības iestādē uzskata, ka lielai daļai audzēkņu ar viduvējiem mācību sasniegumiem šāda pieeja ir motivējoša.
Zvejnieks piebilda, ka, aktualizējot normatīvos aktus par stipendiju piešķiršanas kārtību, būtu lietderīgi iekļaut arī vienotus nosacījumus stipendiju izmaksai izglītojamiem, kuri strādā atbilstoši individuāliem mācību plāniem.
Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jau pirms diviem gadiem, kad tā pārtrauca finansēt pašvaldības iestāžu uzturēšanas izdevumus, t.sk. stipendijas un dzīvošanas izdevumus, bija jāizstrādā kārtība, kā finansēt pašvaldību padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes, taču šādu dokumentu IZM sola tikai šā gada beigās.
"Ņemot vērā to, ka profesionālās izglītības programmu īstenošana notiek atbilstoši valsts darba tirgus pieprasījumam, uzskatām, ka profesionālās izglītības īstenošanai jābūt valsts finansētai neatkarīgi no dibinātāja," pauda Zvejnieks.
Jau ziņots, ka VK revīzijā konstatējusi, ka izglītības nozarē nav vienotas pieejas, kā profesionālās izglītības iestādes visiem izglītojamajiem nosaka stipendiju, turklāt tās piešķir, nenosakot pat minimālās prasības sekmēm un mācību apmeklējumam vai citiem kritērijiem.
Faktiski pie ikmēneša stipendijas var tikt ikviens, kurš iestājies profesionālajā mācību iestādē, kaut arī to neapmeklē vai ir nesekmīgs. Savukārt tās apmērs drīzāk ir atkarīgs no izvēlētās izglītības iestādes un valsts budžetā pieejamajiem līdzekļiem, secinājuši revidenti.
"Pamatstipendijas" apmērs, ko skolas nosaka atšķirīgi, var atšķirties līdz pat sešām reizēm. Līdz ar to arī paaugstinātās stipendijas apmērs ir atšķirīgs. Savukārt stipendijas apmērs par vasaras brīvlaika mēnešiem un bāreņa statusā esošajiem starp dažādām skolām var atšķirties līdz pat 15 reizēm.
VK secinājusi, ka virkne neskaidrību un trūkumu normatīvajā regulējumā rada apstākļus, kuros izglītības iestādes katra pēc savas izpratnes nosaka stipendiju piešķiršanas un apmēra noteikšanas kārtību, tādējādi radot atšķirības dažādu izglītības iestāžu stipendiju apmēros. Līdz ar to nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret izglītojamajiem, kas atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Turklāt kontroles trūkumi sistēmā veido vidi negodprātīgai rīcība - revīzijā atklāti iespējami fiktīvi audzēkņi, atklāja revidenti.
Uz sarakstu
