Banner 980x90

Cēsu Sv.Jāņa baznīcā izskanēs Viduslaiku dziedājumi

Sestdien, 9.augustā, plkst.18.00 notiks Cēsu Sv.Jāņa baznīcas 730 gadu jubilejai veltīts koncerts "'In Principo - Viduslaiku dziedājumi un dūdas'", pilsētas informācijas portāls Cesis24.lv uzzināja Cēsu novada pašvaldībā.

Tajā piedalīsies vokālā grupa "Schola Cantorum Riga" /vad. Guntars Prānis/, Ieva Nīmane – dūdas un stabules, un Guntars Prānis – rata lira.

Programmas koncepcijas pamatā ir muzikāli vizuāls uzvedums, kurā skanēs gan viduslaiku gregoriskie dziedājumi, gan agrīnās daudzbalsības repertuārs. Tā būs mūzika, kas viduslaikos skanējusi klosteros un katedrālēs. Šoreiz repertuārā izmantoti vairāki unikāli Montseratas klostera /Spānija/ dziedājumi, kas Latvijā vēl nekad nav skanējuši.

Īpašajam "klostermūku vokālam" pievienosies viduslaiku instrumentu – dūdu un rata liras – skanējums. Dūdas – instruments, kas interesantā veidā savieno seno viduslaiku mūziku ar tradicionālās mūzikas pasauli. Savukārt rata lira, kas bieži tika lietota viduslaiku klosteros, šodien sastopama ļoti reti, šī būs viena no pirmajām iespējām dzirdēt tās savdabīgo, skaisto skanējumu.

Grupa "Schola Cantorum Riga" izaugusi no Gregorikas nedēļu tradīcijas Latvijā, kas aizsākās 1993.gadā. Toreiz Cēsu rajona Āraišu evaņģēliski luteriskajā draudzē ieradās ap 30 jaunu cilvēku, kuriem bija liela interese par līdz tam Latvijā mazpazīstamajiem gregoriskajiem dziedājumiem*. Pēc gada Gregorikas nedēļu mākslinieciskā vadītāja Guntara Prāņa vadībā arī izveidojās šis ansamblis. Tā darbības galvenais virziens bija senās mūzikas, sevišķi gregoriskā korāļa autentiska interpretēšana. Šobrīd tam ir plašs un daudzveidīgs repertuārs, bet galvenais mērķis palicis nemainīgs – atskaņot mūziku augstā profesionālā un mākslinieciskā līmenī.

Grupas vadītājs Guntars Prānis ir Rīgas Doma mūzikas direktors un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docents. Ansamblis baudījis nedalītu atzinību gan Latvijā, gan ārzemēs, viesojoties ar koncertiem Šveicē, Vācijā, Beļģijā, Polijā, Igaunijā.

*gregoriskie dzidājumi ir tradicionāls vienbalsīgas dziedāšanas veids dievkalpojumā un tiek saistīts ar pāvesta Sv. Gregora Lielā / 6.-7. gs./ vārdu. Tie skanējuši Rietumeiropas baznīcās vairāk nekā 1000 gadu, tādējādi veidojot dzīvu saikni starp neskaitāmu paaudžu dažādu zemju un tautu ticīgajiem. Šie dziedājumi veido arī Eiropas profesionālās mūzikas vēsturisko pamatu.

Ieeja koncertā par ziedojumiem.

Projektu finansiāli atbalsta Cēsu novada pašvaldība.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)