Bezmaksas izglītību progresīvai Latvijas sabiedrībai

Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com
Ilustratīvs foto/ Foto: Pixabay.com

Kamēr sabiedrībā norisinās aktīva informācijas aprite par militāro jomu, Krievijas propagandu valstī, sazvērestības teorijas un cita veida ziņas, izglītība paliek ārpus prioritātēm. Daudz runu, maz darbību - tipiska aina augstākās izglītības jomā Latvijā.

Augstākās izglītības ziņā Eiropā pastāv pietiekoši liels "špikeru klāsts", kurus valdība varētu izmantot kā piemērus augstākās izglītības sistēmas reorganizācijai. Valstī, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, pastāv 56 augstākās izglītības iestādes – 30 augstskolas un 26 koledžas, kas ir pārspīlēti liels daudzums valstij ar tik mazu iedzīvotāju skaitu. 

Kā piemēru "špikošanas" iespējām var izmantot Ziemeļvalstu pieredzi, piemēram, Norvēģiju, kur augstākā izglītība gan iedzīvotājiem, gan ārvalstu studentiem bakalaura un maģistra studijās ir bezmaksas. Valstī pastāv astoņas universitātes, deviņas specializētās universitātes, 20 valsts universitātes koledžas un divas valsts mākslas akadēmijas, kā arī 16 privātās augstskolas. Savukārt Dānijā un Zviedrijā par studijām jāmaksā tikai ārvalstniekiem. Šim principam rudenī plāno pievienoties arī Somija. Kā tuvāko veiksmīgo paraugu var minēt mūsu progresīvos kaimiņus  - igauņus, kuri jau kārtējo reizi mūs apsteiguši, ieviešot bezmaksas izglītību atsevišķās programmās igauņu valodā. Rodas jautājums – kāpēc Latvija nevar?

Paraugoties uz citām Eiropas valstīm, kā vienu no vispopulārākajiem studiju galamērķiem var minēt Vāciju, kurā studēt bezmaksas var arī ārzemnieki, savukārt pašiem vāciešiem izdevīga studiju valsts ir mazā Austrija. Arī Mocarta dzimtenē studiju maksa ir atcelta, salīdzinot ar Vāciju ir vieglāk iestāties universitātēs, pastāv arī plašas stipendiju iespējas. Austrijā ir līdzīgas produktu cenas kā Latvijā, dārgāki ir dzīvokļi un kopmītnes, ko var skaidrot ar labo kvalitāti – izremontētas, labiekārtotas telpas, pietiekoša apkure un citas stiprās puses, pie kurām mūsu valstij ievērojami jāpiestrādā.

Vēl viens paraugs valsts subsidētai augstākajai izglītībai ir Francija. Teorētiski valsts universitātes ir maksas, bet cena par gadu ir tikai 184 eiro bakalaura studijās. Ja ģimenē ir arī citi bērni, vai citu specifisku apstākļu gadījumā šo summu samazina. Novērojot šo situāciju augstākās izglītības finansēšanā nav jābrīnās par daudzo izglītoto latviešu skaitu, kuri studējuši ārvalstīs, nevis Latvijā. Protams, pastāv iespēja arī studēt Latvijā un izmantot Erasmus+ apmaiņas studijas, kas ir unikāla iespēja iejusties citas valsts studiju vidē.

Viens no aspektiem, kam vajadzētu iedrošināt valsts subsidētas studiju vietas visiem studentiem Latvijā ir fakts, ka mūsu valstij nav jāmaksā nerimstoši pieaugoši pabalsti migrantiem, kā piemēram, Vācijai, kāpēc gan uz šīs neesošās problēmas rēķina nevarētu ieguldīt bezmaksas augstākajā izglītībā?

Studiju finansēšanu var aplūkot arī no cita skatpunkta -  studenti var pretendēt uz valsts apmaksātajām budžeta vietām, kas ir pozitīvs aspekts. Papildus var minēt arī studentu skaita samazināšanos tā saucamās "demogrāfiskās bedres" kontekstā, jo lielākā daļa pašreiz studējošo ir dzimuši 90-os gados, kad valstī bija dramatisks dzimstības kritums. Šis fakts atvieglo budžeta vietas saņemšanu, kas lielai daļai studentu ir vienīgais veids kā atļauties studijas, ņemot vērā to, ka valstī ir vienas no zemākajām algām un vieni no lielākajiem nodokļiem ES. Viela pārdomām jaunai rīcībai, nevis žēlabām. 

Viss par: Latvijas ziņas