Cēsu 1.pamatskolas skolēniem stāsta kā pareizi uzvesties uz ceļa
Kā pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informēja akcijas organizatori, bērniem bija jāatbild uz jautājumiem par to, vai, viņuprāt, atstarotāji ir nepieciešami, lai izvairītos no ceļu satiksmes negadījumiem. Piekrītoši uz šo jautājumu atbildēja 200 no 250 skolēniem, turpretim, kad viņiem jautāja, vai atstarotāji ir sarūpēti pašiem un tie ir līdzi, roku pacēla tikai 83 bērni.
Savukārt aptaujājot Cēsu iedzīvotājus pilsētas ielās, noskaidrojām, ka atstarotāji ir tikai 23% respondentu. Lielākoties ar atstarotājiem ir nodrošinājušies bērni un sievietes, reti kad tos nēsā pusaudži un vīrieši. Tāpat atstarotāji parasti nav cilvēkiem cienījamā vecumā, ko viņi skaidro ar faktu, ka vēlu vakarā no mājām laukā nedodas.
Jautāti par to, kā varētu mudināt cilvēkus nēsāt atstarotājus daudzi, ap 40% aptaujāto, uzsvēra, ka vairāk vajadzētu rīkot akcijas, kurās atstarotāji tiek dalīti par brīvu, jo cilvēki reti apzināti dodas tos iegādāties paši. Tāpat aptaujātie uzskatīja, ka atstarotāju nēsāšanas nozīme būtu jāpopularizē televīzijā, reklāmu veidā, kā arī jāstāsta par iespējamām sekām, ja tie netiek lietoti. Daži aptaujātie minēja arī to, ka vajadzētu piemērot sodus par atstarotāju nēsāšanu diennakts tumšajā laikā.
Juris Čeičs, AAS "Gjensidige Baltic" Valmieras reģiona vadītājs: "Pats esmu autovadītājs un nereti nācies saskarties ar gadījumiem, kad pamanu gājēju tikai pēdējā mirklī. No savas pieredzes varu teikt, ka atstarotājs ir nepieciešams ne vien iestājoties tumsai, bet arī krēslā vai miglā – sliktas redzamības apstākļos, jo tieši tad gājēju pamanīt ir grūtāk. Turklāt ne jau bērni nav redzami uz ceļa tumsā – viņi lielākoties ir aprīkoti ar atstarotājiem, taču tieši pieaugušie ir tie, kuri atstarotājus nenēsā un nav pamanāmi. Mums vajadzētu vairāk domāt par to, kādu paši rādām piemēru jaunajai paaudzei."
Miks Dukurs, dziedātājs: "Skolas laikā pastāvēja uzskats, ka atstarotāji neizskatās pietiekoši stilīgi, tādēļ mēs ar draugiem tos nenēsājām. Pa tumšām ceļmalām bieži gan staigāt nesanāca, iespējams, tādēļ paveicās un nekas slikts neatgadījās. Šodien domāju, ka ar atstarotāju vizuālajiem risinājumiem problēmu nav un man noteikti vismaz viens tāds būtu. Ja runājam par to, vai atstarotājs garantē drošību uz ceļa, tad jāsaka, ka kādu nevērīgu šoferi noteikti pat tas neaizkavēs un negadījumi diemžēl notiek. Tomēr mūsu rokās ir darīt visu, lai nebūtu jāsaka: "Varēju jau piespraust to atstarotāju!". Nu jau ilgāku laiku esmu autovadītājs un, ja braucot tumsā ieraugu pa ceļa malu ejošu, nepamanāmu cilvēku, tad iekliedzos: "bojāgājējs"! Bet to, cik atstarotāju lietošana ir būtiska, saproti tikai tad, kad nonāc pie auto stūres. Tas, vai atstarotājs palīdzēs pamanīt cilvēku, lielā mērā atkarīgs no šī atstarotāja lieluma, taču pat mazs zibsnis ir labāk, kā nekas. Manuprāt, visefektīvākie ir apģērbi, kuros jau iestrādāti atstarojošie elementi. Regulāri, braucot no Rīgas uz Cēsīm, ceļā pamanu gājējus vai riteņbraucējus, kuri ir aprīkoti ar atstarotājiem. Domāju, ka viņiem un arī man kā šoferim, mūsu tikšanās brīdī, tas tiešām ļoti palīdz!"
Jāatceras, ka atstarotāji jānēsā ne tikai tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām, bet arī apdzīvotās vietās. Slikti apgaismotās vietās, gājējiem un velosipēdistiem ir jālieto atstarojošs apģērbs - vislabāk īpašā, atstarojošā veste.
Uz sarakstu
