Vietējās ziņas

  • Ķūķu klintis

    Ķūķu klintis ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā - 43m. Augšējo daļu - virs smilšakmeņiem - veido māla slāņi, kas satur daudz pārakmeņotu organismu atlieku.

  • Āraišu vējdzirnavas

    Vējdzirnavas celtas kā Drabešu muižas dzirnavas, apmēram, 19.gs. vidū. Dzirnavu rekonstrukcijas laikā ēkas sienā atrasts akmens ar uzrakstu ANNO 1852. Iespējams, ka tas ir vējdzirnavu celšanas gads.

  • Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca 

    Pirmās liecības par baznīcas dibināšanu 1202.-1209. gados atrodamas āraišu draudzes mācītāja E.J.A. Kornēlija vēstulē Rīgas Kamervaldei. 

  • Āraišu arheoloģiskais parks

    Āraišu arheoloģiskais parks ietver senas 9 - 10.gs. dzīvesvietas - ezerpils rekonstrukcijas koka apbūves kompleksu, 14.-17. gs. viduslaiku pilsdrupas, kā arī akmens un bronzas laikmetu mājokļu ekspozīciju Meitu salā.

  • Aktīvās atpūtas komplekss "Ozolkalns"

    Aktīvās atpūtas komplekss "Ozolkalns" atrodas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, Gaujas krastā, priežu meža ieskauts, 5 km no Cēsu centra.

  • Zvārtes iezis

    Tas ir viens no skaistākajiem Latvijas sārtajiem devona smilšakmens atsegumiem, kas atrodas Amatas upes krastā, mežu un pļavu ielokā.

  • Kamieļu parks "Rakši"

    Kamieļu parkā "Rakši" iespēja izbaudīt, kādas ir sajūtas jājot ar kamieli, aptaustīt alpakas kažoku un iziet relaksējošā pastaigā pa mežu kopā ar uzticīgo pavadoni lamu.

  • Raunas vārti

    Viduslaikos pilsētai esot bijuši 5 vārti. Tagadējās Rīgas ielas pašā sākumā 14.-15.gadsimtā atradušies vieni no tiem - Raunas vārti, un no šejienes viduslaikos sācies Raunas - Alūksnes - Pleskavas un Trikātas - Pleskavas ceļš.

  • Rožu laukums

    Rožu laukums, bijušais Tirgus laukums, kas atrodas Sv Jāņa baznīcas priekšpusē, kopš 13.gs. vidus zināms kā dzīvas tirgošanās vieta.

  • Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca

    Cēsu Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca atrodas Pils parka ziemeļaustrumu kraujā. Doma celt baznīcu latviešu draudzei radusies jau 14. gadsimtā, kad vācu bruņinieku uzceltās Cēsu mūra pils pievārtē sāka veidoties latviešu apmetne, un Cēsu Doms - Sv. Jāņa baznīca - vairs nespēja uzņemt visus dievlūdzējus.